Augstie Tatri Slovākijā jeb pretī jaunajam 2011.gadam

Vai jaunā gada sagaidīšanu ārpus Latvijas 2 gadus pēc kārtas sākotnēji nepazīstamā kompānijā un pie tam ļoti jautrā un foršā kompānijā var jau saukt par tradīciju?
Arī šajā gadu mijā man bija izdevība aizceļot uz citām zemēm, kur nosvinēju visus gada nogales svētkus: Ziemassvētkus (pirmais vakars Slovākijā), Dzimšanas dienu un protams Gadu miju. Ļoti labi un skaisti pavadīts laiks. Spilgtākais, kas paliks atmiņā? Fantastiski skaisti kalni, sniegs un skati, ūdenskritums, kompānija.

- Sautējuma gatavošana ar dziesmām telefonā, trio un degošs gāzes plīts aizdedzināmais verķis

- Ingas deja ar slotu

- Smily faces (skumjais, japāņu dusmīgais, plātīgais, stringi u.c

Smily faces jeb Ceļazīmju skices

- Tīnas labrītiņš – vai kāds vēlas šampanieti?

- 14 pasažieri 9vietīgā busiņā

- Zaķi, zaķis-> Vilks, vilks-> Vilks, vilks, Kaza, kaza-> .... ->Tekila, tekila, Rums Rums -> Rums, rums, Šņabis, šņabis ->...

- kam pieder šīs zeķes, kam pieder šī apgrauztā desa?

- es neatceros, kur noliku...

- Sarkangalvīte(s)

- сиськи ;)

- Tatranskij čaj kalna virsotnē

- 5 dzimšanas dienas

- pīpētāju skaits braucienā - precīzi neviens

- Sarkanais busiņš, ar kuru iepazinos jau pagājušā gada braucienā (viņš, busiņš, nelika vilties) ;)

Bet par visu pēc kārtas.

Slovensky raj

Pirmā pastaiga Slovākijā. Laiks draņķīgs, sniegs, šķiet, kūst, lietus līst – nejauks dienas sākums. Bet... mežs skaists, ar laiku parādās sniegs, sāk arī no gaisa krist kaut kas līdzīgs sniegam, tikai ļoti slapjam, upe, ūdenskritums, kalni, kāpnes.

Šajā pastaigā, kā jau ierasts, man pa galvu jaucās visādas domas. Un tad viena doma - lūk, kāpēc man patīk tā staigāt – es varu bez steigas domāt, apdomāt un pārdomāt, dungot pie sevis dziesmas un būt prom no ikdienas, stresa un nemitīgās steigas.

Starij Smakovec un Hrebienok apkārtne

Fantastiski skaisti. Doma bija pabraukāt ar ragaviņām no kalna, bet beigās no ragaviņu braukšanas sanāca 5 braucieni ar riepām un pastaiga pa Hrebienok takām, kuras laikā nonācām piesnigušā mežā pie neaprakstāmi skaista ūdenskrituma. Pie tā pavadījām diezgan ilgu laiku brienot gar krastu uz leju un ik pa brīdim apskatot šo dabas skaistumu.

Otrajā reizē, kad bijām šajā apkārtnē, pie ūdenskrituma pavadījām mazāk laika. Pa pāris dienām ūdenskritums bija pamainījies, sals bija darījis savu darbu un akmeņus izrotājis ar skaistām lāstekām. Savukārt, mūsu tālākais jautrais ceļš (ar anekdotēm un sniega vannu) saulainajā dienā, veda caur piesnigušu mežu uz Tatranska Lomnica.

Velka Studenta Dolina un Zbojnicka kopa (2098m)

Protams, ka atkal skaisti, piesnidzis mežs un takas, tālumā balti kalni un to virsotnes.

Kad nonācām līdz kalnu būdiņai un plāns tika mainīts – pastaigāt pa apkārtni, bet virsotnē nekāpt, nodomāju, ka šis tiešām ir nopietns pasākums un nav ko riskēt. Pie šīs domas atgriezos vēlāk, kad jau sākām iet tālāk un man jau pamatīgi sala rokas.

Un tad, un tad...man ļoti patika pauze un Volodja teiktais: ir 3 ziņas - 1 slikta, 2 labas. 1.sliktā – neejam pa domāto pastaigas taku (tipa nomaldījāmies) (es nodomāju „nmja... tūlīt iesim atpakaļ”), 2. labā – mēs uzkāpsim sākotnēji plānotajā virsotnē (es nodomāju, „wow, super!”), 3. labā – tā virsotne ir re kur tepat :D:D:D (es nodomāju „emmm, ja? Un tas ir viss?”)

Tas bija smieklīgi, es biju gaidījusi, ka tā virsotne būs grandiozāka. Bet tik un tā... kalni ir kalni – vējaini, auksti un skaisti.

Belianska alas

Laikam pirmo reizi fotografēju alās. Sanāca gana ok. Tas tā, lai atcerētos:

Stalagmīti, stalagnīti, stalaktīti. No augšas, no apakšas un pa vidu ;) (kurš bija kurš, es natceros. Es pat neatceros vai nosaukumi ir pareizi) ;)

Giewont (1894m), Polija

Gara diena, feina pastaiga... Cēlāmies agri no rīta, lai pēc iespējas agrāk sāktu iet kalnā. Ļoti patika piesnigušie egļu meži. Kāpiens kalnā – gana viegls. Diena saulaina (beidzot varēju pilnvērtīgi iemēģināt savas jaunās brilles).

Jautrākais – kāpiens virsotnē turoties pie ķēdēm, Maksa dzimšanas dienas svinēšana, Latvijas karoga piemontēšana pie krusta, vēl jautrāks kāpiens lejā.

3 jaunie gadi

Hmmm... nu labi, es pamanījos sagaidīt tikai 2 – pēc Latvijas un Slovākijas laika. Pēc Maskavas laika es dziedēju savu degunu – ludziņas sekas.

Bet jaunais zaķa/ kaķa gads sagaidīts gods godam – ar piedzīvojumiem un maziem negadījumiem, ar pozitīvām emocijām, ar dāvaniņām un atrakcijām, ar dejām un atkal jautrību un smiekliem.

Ikvakara ceļš uz „mājām” Stara Lomnica, mūsu „mājas” un kompānija

Katra vakara ceļš uz mājām bija jautrs. Tas bija kā slēdzis – iekāpjam busiņā un hi hi, ha, ha... anekdotes, stāsti, smiekli līdz asarām. Interesanti, kāds tam varēja būt iemesls? Nogurums pēc dienas pastaigām, svaigais gaiss, busiņš, sļivka, jēgerītis, kompānija...?

Mājās katrs vakars arī pagāja jautrībā. Katru vakaru spēles, izklaides un smiekli. Kā arī labs rādītājs – TV iespējams stūrī noklājās ar putekļiem, jo līdzi paņemtās filmas palika tur, kur bija – atmiņas kartēs. Tikai vienas vakariņas ēdām ārpus mājas un secinājām, ka mājās mums tāpat ir labi, jauki un jautri.

Ehhhh... un kompānija. Super! Paldies visiem par jautro ceļojumu un lielo C vitamīna devu.

Bet ir jau vēl apraksti un ja ir vēlme vēl ko palasīt, tad reku te būs Ingas rakstītais 6 daļās - Откровенный дневник повара с художественным вымыслом, kā arī arī Katjas.

Un vēl daudz vairāk un kompaktāk info un bildes par šo braucienu var atrast te

foto: Saniata; Soniq

NeLatvieši Teiksmā jeb Teiksmas iesvētības 2010

Ui... tas bija jau oktobra pirmspēdējā dienā ;) Teiksmas iesvētības. Labs pasākums, interesantas izdarības un pārbaudījumi, raibi, krāsaini tērpi, jautri priekšnesumi.

Šoreiz – NeLatvieši. 4 pārbaudāmās nācijas: Krievi, Ķīnieši, Indieši un Meksikāņi, kā arī citas pamattautas, kas tās 4 pārbaudīja un vērtēja. Un vēlāk baļļuks :D

Man pašai šis pasākums vairāk asociējās ar gatavošanos, galda satura saskaņošanau, naudiņas fīrēšana, bilžu atlasi, ko likt pie sienas. Ar prieku meklēju bildes savos vecajos krājumos no ceļojumiem. Par dažām bildēm bija īpašs prieks un vēl jo lielāks prieks, ka tās nonāca pie sienas (medusmaize manai dvēselei :D:D:D)

Pārbaudījumu daļa pagāja skraidot no vienas pārbaudījumu istabas uz nākamo, žēl, bet daudz kas palika aiz kadra. Filma – vēl top.

Tusiņš – par to vēsture klusē.

Greizais kompass 2010

Brīvdabas muzejs, saulaina un neticami skaista rudens diena, 18 deju kolektīvi + organizatori TDA Dardedze, 30 TDA Teiksma dalībnieki, Teiksmas dzirnaviņas, karte, uzdevumu lapiņas, kontrolpunkti, kopdarbs uzdevumos un beigu tuss mūzikas klubā Acco. Tas viss ir Greizais kompass 2010.

Teiksmas dzirnaviņas	Dodamies iekarot kompasu

Komanda var paveikt visu	Visa komanda jau finišējusi

Šis pasākums notiek tikai 3.gadu, bet jau ir ieguvis labu slavu dejotāju vidū. Un ne velti. Te ir ieskats no Greizā kompasa 2010:
http://www.youtube.com/watch?v=OCP6XOVFHMY
http://www.youtube.com/watch?v=DNDI5dxmF5k&feature=related
http://www.youtube.com/watch?v=PwxxujkVW9I&feature=related

Šī gada Greizā kompasa video:

I daļa:

II daļa:

III daļa (rezultāti un apbalvošana):

Alpi vasarā

Šīs vasaras un tālāko atvaļinājuma braucienu plāni mainījās ik pa brīdim. Domas un ieceres bija dažādas, bet... ar laiku viss kļūst skaidrs un kāds plāns tiek pieņemts par galēju un nemainīgu. Šī vasaras atvaļinājums – Alpi. Tiesa gan tas bija jau jūnija beigās jūlija sākumā, bet tik un tā, tas bija labs ;)

Īsumā:
Cikos rīt ceļamies? – Kā parasti :)
Vieglas pēcpusdienas pastaigas, apetīti rosinošs kāpiens
Mans spieķītis – šoreiz priežu koka
Mana brauciena dziesma – lejā pie upītes, aug zilas puķītes.
Mana upe – Durance
Saldumiņš vajadzīgs katrā ēdienreizē
Atpakaļ ceļš – bez korķiem nu nekādi nedrīkst, vedam uz Latviju negaisu.

Braucienā devāmies četratā un diezgan ekskluzīvi – ar divām mašīnām. Iemesls: lai visi varētu laivot un nevienam nevajadzētu sēdēt krastā un pārdzīt mašīnu no starta uz finišu.

Kā jau ierasts braucienā paredzētas 2 izklaides – upes un kalnu pastaigas.

Isar (Vācija): Jau trešajā brauciena dienā laivojām. Upe Isar. Patīkams laivojiens, mierīgs. Tikai viena lielāka krāce, pie kuras pastājāmies, lai nolemtu braukt vai nē.
Neushwinshtein pils (Vācija): Lēna pastaiga pa pils apkārtni, vēlāk ekskursija pa pili. Skaista un laikam tiešām pasakaina pils.
Lech (Austrija): Straujāka nekā Isar. Gandrīz visu laiku vilnīši, finišā vienā mucā piesmēlu puslaivu ar ūdeni :). Vakarā pastaigājām pa vietējo apkārtni, ciemu. Namiņi kopti, lauki arī. Viss perfekti sakārtots. Namiņiem ziedi, slēģi, viss tīrs un sakārtots. Ceļš tik brīžam tāds dīvains ;)... ir ir un te hop māja uz ceļa un braukšanai atlikusi vairs tikai viena josla
Vorderrhein (Šveice): It kā 2+ kategorija, bet krāces gana niknas. Vienā Jānis peldēja. Jānis esot kā korķis no pudeles no laivas izlecis. Es to neredzēju, jo dikti cītīgi airējos pa krāci un jāsaka gana veiksmīgi, tik vien kā piesmēlu laivu pilnu ar ūdeni, bet tas jau normāli. Upes apkārtne ir ļoti skaista, daļu laivojiena tā tek caur kanjonam.

Vakarā pēc Vorderrein laivošanas un vakariņām devāmies pastaigā, bija doma aiziet līdz tuvējam ezeriņam ar dzidru, dzidru ūdeni un saliņām, kā arī līdz kanjonam, pa kuru dienā laivojām. Nu ko lai saka... skaisti – meža takas, koki, ziedi, kalni, namiņi un apstrādāti lauki, ezers, kanjons, upe.
Mazā Šveice (Šveice): Ir vērts redzēt, viss tik mazs, tik feins un tik forši saveidots. Mazas pilis, lauku sētas, baznīcas, vilcieniņi, kalni, kuģīši.
Durance (Francija), 2.kategorija: sākuma posms labs – krāces, slalomiņš, pa kādai muciņai. Beigu posms – upe plata, daudz līkumu, diezgan spēcīgs pretvējš, bet straume laba, līdz ar to arī laivas tīri labi nes uz priekšu. Pašās beigās tīri feinas krāces – posms, kur kajakeri trenējas. Visi izbraucām šo bez problēmām. Jānis teica, ka es esot tās krāces mierīgi un filigrāni izairējusi. Katra brauciens it gan nofočēts, gan nofilmēts.

Pēc Durances laivojiena sekoja vakara pastaiga :) Doma bija aizstaigāt līdz ciemam Dormillouse. Gluži līdz ciemam mēs neizgājām, bet līdz tā pirmajiem namiņiem gan. Pa ceļam ievērtējām vairākus ūdenskritumus, kā arī izveidojām dabas vērotāju pulciņu. Šīs pastaigas laikā tika safotografēti daudz un dažādi ziedi un kukaiņi.
Guila un Lover Durance (Francija) (3- kategorija ar 3 un 3+ elementiem): Guila - diezgan īs gabals, bet labs, ar diezgan labam krācēm. Guila ietecēja Durancē, mazliet gabals no iepriekšējās dienas finiša posma un tad jau tālāk laivojiens pa tīri labām krācēm.

Pirmajā dienā, kad apbraukājām upes, bijām piebraukuši pie Durnaces 3+ krāces: Rabioux. Pirmā doma bija, ka šeit laivas jānes apkārt vai arī jābeidz te laivot. Tomēr... aizbrauc viens rafts, vēl viens, vēl viens un jo ilgāk skatos uz krāci, jo rodas lielāka vēlme to nobraukt. Tā nu arī bija. Atlaivojām līdz šai krācei, aizgājām apskatīties un pa vienam braucām. Viss ir nofilmēts. Un te nu bija mana kārta peldēt. Sajūtas? Bailes un ļoooti liels satraukums bija pirms sēšanās laivā. Bet viss risinājās apmēram tā:
...Tuvojos krācei, redzu, krastā no kāda bariņa viens vīrs rāda uz mani ar roku...
...Iebraucu krācē, mani pasit uz augšu, sagriež pa kreisi...
...Esmu ūdenī un saprotu, ka jāpeld, jātur aris un laiva...
...Tieku pie gaisa, bet elpu ievilkt tā kārtīgi nevar, tik saraustīti, īsi kampieni...
...Līdz "burkānam" netieku, jāpeld krastā pašai...
...Kaut kad laivu esmu palaidusi vaļā un pagriezusi airi pa straumei, peldu cik ātri spēju uz krastu, jo pēc 400m ir krauja...
...Viena brīdī doma prātā: "Jēeeee... glābšanas veste dara savu darbu"
...Rezultātā laiva aizpeldēja, Jānis laivoja pakaļ, es izpeldēju, sēdāmies Alda laivā un ķērām Jāni rokā.


La pai de sucre jeb Col Agnel (Francijas – Itālijas robeža) – virsotne, kurā uzrāpāmies. Un laikam tiešām jāsaka uzrāpāmies, jo kāpiens bija gana stāvs, kā arī lejā brīžam nācās šļūkt, ne kāpt. Jau lejā esot Jānis tik noteica: „Ja būtu zinājis, ka tur ir tik stāvs, nebūtu gājis”
Ubaye (Francija) bija šī brauciena noslēdzošā upe. Nu dikti gribējās ko mierīgu, bet kas tev deva – sākuma posms straujš un krāčains un mucas arī daudz. Vismaz puse no mucām bija manējās ;) Labi, ka neapmetos, bet veiksmīgi nostūrēju. Ik pa brīdim tik jāstājas malā un ūdens no laivas jālej laukā. Beigu posms gan mierīgs un feins. Varēja arī atpūsties.

Vēlaties redzēt ledāju kalnos vasaras vidū? To var :) Arī līdz tādam mēs aizstaigājām. Saucas Glacier d'Arsine. Biju domājusi, ka šamais būs iespaidīgāks, bet nu...
Verdonas kanjonsir viens no lielākajiem Eiropā. Skaists. Pastaigājām pa taku no Point Sublime līdz Belvédère de la Maline. Brīžam interesanti – garas alas, garas kāpnes, drošības stieples, pauzes ar kāju dzesēšanu vai peldei upē, apetīti rosinošs kāpiens finālā.

Un tas arī viss šim braucienam. Jāgaida nākamais.

Vēl par braucienu var palasīt Wilx rakstīto iekš www.azarts.lv Kā arī apskatīt viņa bildētās fočenes

Foto: Saniata; Wilx

Rogainings – Ziemeļkurzeme 2010

Esi uzmanīgs ar savām vēlmēm, tās var piepildīties.

Pagājušā gada Jāņos mēs laivojām pa Enguri, Rindu un Irbi. Kad toreiz apstājāmies pie Rindas pussabrukušā tilta, izstaigājām lokatora apkārtni, nodomāju, cik feini būtu te atbraukt vienkārši tāpat - pastaigāt pa mežu un apskatīt apkārtni. Protams, pie šīs domas realizācijas es neķēros, jo tāpat bija gana daudz ko darīt, kur braukt.

Un re ku še ku... man pat nebija nekas jādomā un jāplāno. Nāca negaidīts zvans ar vēl negaidītāku piedāvājumu (zvanīja kursa biedrs ar piedāvājumu pastaigāt 6 stundas pa mežu) un es pat ilgi nepretojoties piekritu. Piekritu piedalīties rogainingā, lai arī lāga nezināju, ko tas nozīmē.
Zināju, ka tas būs kaut kur tajā apkārtnē, bet es pat līdz tam neaizdomājos, ka tā būs tieši tā pati apkārtne, par kuru es nodomāju, ka feini būtu te tāpat atbraukt un pastaigāt :).
Vienkārši pastaiga tā tomēr nebija, bet tik un tā...

Rogainings kā tāds: man patika. Pirmo reizi izbaudīju, ko nozīmē saplānot maršrutu, laiku, distanci, meklēt konrtolpuntus, izmantot orientieristu karti, pirmo reizi tā īsti darbojos ar kompasu.

Plānojam maršrutu

Maršrutu mēs plānojām, es teiktu, saudzīgu. Kopumā uz kādiem 18km, skriet nebijām paredzējuši, bet tikai iet. Kaimiņu mašīnas komanda plānoja pusi iet un pusi skriet – viņi ieguva 3. rezultātu grupā. Mūsu mērķis bija nepalikt pēdējiem. Dīvaini, bet šo mērķi mēs izpildījām – palikām 3. no beigām. Finišā, kad satiku kolēģi un runājām par savāktajiem punktiem pat tā kā neērti sametās. Mums pajautāja:
- cik punktus savācāt?
- 43,
- katrs?
- Nē, visi kopā.

- Viens no kontrolpunktiem - Stabils tilts - Irbenes lokators

Lai vai kā, šis bija interesants piedzīvojums. Mazliet bail, ka šis nepaliek par vēl vienu āķi uz kā uzķerties ;)

Visa info: http://www.okzk.lv/index.php?rogaine
Foto: Wilx

Jaunībai 65

Vai zināt, kā tas ir dejot no visas sirds, ar pilnu atdevi un ar lielu prieku un sajūsmu? Es zinu - tas ir SUPER. Uz īpašas emociju stīgas pagāja viss TDA Jaunība 65 gadu jubilejas koncerts.
Mūsu pirmā tikšanās jau bija janvāra beigās. Cik labi bija atkal satikt vecos dejotājus, ar kuriem ir pavadīts kopā tik daudz laba laika – koncerti, ballītes, pirtis, deju svētki, studentu dziesmas un tosti, kāzas un ķekatas...
Šo sestdien koncerts. Ehhh... es vēl joprojām smaidu. Gāju uz darbu un smaidīju. Garāmgājēji droši vien domāja, ka tā gan ir traka – pirmdienas rītā smaidīt. Bet kā, lai nesmaida?

Koncerta pirmajā daļā dejoja tagadējā Jaunība. Bet otrā daļa bija mūsējā, pārsvarā veco dejotāju. Iedomājieties 6 sastāvi, katrai desmitgadei savs – sākot no 60to gadu dejotājiem līdz tagadējiem.
Tā kā man ļoti patīk dejot un pamanos ielīst ļoti daudz kur, tad man „gadījās” dejot 4 dejas. Un protams, protams, katrai dejai savs tērps. Sen nebiju tādos tempos pārģērbusies. Otrās daļas pirmā deja „Kam ir gaiss” – mugurā gandrīz pilns tautiskais tērps. 3 dejas starpā un aiziet „Zēns paņēma līgaviņu” – te no tautiņtērpa ne vēsts – bikses, tops, citas zeķes, mati ar bik jāpārtaisa. Nu tad – viss nost un nākamais atkal virsū un aiziet atkal uz skatuvi. Super, super.

Kopā mūsu ir daudz - pāri par 100

A pēc koncerta... balle ar koncertu dejo ar Jaunības zvaigzni. Vadītāji un žūrija visai Latvijai jau zināmie Jaunības 80 gadu dejotāji – Jana Duļevska un es teiktu ... Krauze. Žūrijā – Ponomarjovs , Šmite, Kivlenieks, Ufo. Visi priekšnesumi tika vērtēti – bija sulīgi steiki, izvirtīga gatve, muguras, muguras, pirkstgali un pēdas, žūrijas uzpirkšana, mans brīnās, malači, malači utt. utjp.

Pēdējie ballētāji no Jelgavas kultūras nama izgāja ap pussešiem rītā. Nu ko lai saka – tuss kā vecajos labajos laikos.

Tiekamies Jaunības 70 gadu jubilejā pēc 5 gadiem!

Foto: Wilx

Laivošanas sezona turpinās – Lielā Jugla un Ogre, 11.04.2010

Kamēr ūdens upēs ir, tikmēr jālaivo. Vakar kārta bija Lielajai Juglai un Ogrei.

Lielā Jugla	Ogre

Lielā Jugla – Gana ok gabals, gandrīz visu laiku vilnīši, mierīgu ūdeņu laikam pat nebija. Labs mirklis pie Lielās Juglas lustūža. Brauciens īss, apmēram 4km, tik kāda stunda vai pusotra, bet bija labi.

Kā jau zināms, šogad visas upes pārplūst un pamatīgi. Laivojot pa L.Juglu varēja redzēt, cik tad augsts tas ūdens bijis. Tagad tas jau nokrities pa kādiem 2-3m, bet koki un žogi pilni ar ūdens sanestām zālēm/ Skati iespaidīgi.

Lielās Juglas lustūzis	Plūdu sekas

Ogre – Laikam jau pavasara laivošanas noslēguma upe. Sākums ļoti mierīgs. Pa upi slīdējām mierīgi un nesteidzoties, pat īpaši neairējot. Brāžu krāces – nu dikti feinas. Liels šūpošanās un spēlēšanās gabals. Gana daudz labu muciņu, kurās pasēdēt (man gan tas izdevās retu reizi).

Akmeņupīte netika laista garām	Vardīt, vardīt! Cik silts ūdens? ;)
Aizbergi Ogres krastos

Vēl vienu izklaidi pie Ogres var pieskaitīt piebraukšanu un izbraukšanu no finiša. Nobraukt ar savu mašīnīti nebija problēmu, bet uzbraukt atpakaļ :(... bija problēma. Kalna pusceļā es nepaliku, bet nu vienu brīdi likās, ka mašīnai kaut kas no apakšas tok būs norauts. Bet nu... it kā viss ok, mašīna brauc. Tikai nabadzīte gauži netīra, bet tas jau ir viegli labojams.

Foto:Wilx