"Igates" skvoša turnīrs sievietēm

Ar pirmajām sacensībām, kurās piedalījos jau pasen, palielīties nevaru, bet ar šīm gan ;)
Piektdien, 22.aprīlī, piedalījos «Igates» skvoša turnīrā sievietēm B grupā (iesācējas).
Pirmās spēles spēlējot mazliet tā kā jutos nevietā – biju salīdzinoši spēcīgāka par pārējām meitenēm. Vēlāk jau viss bija ok, jo cīniņš sanāca uz goda.

Ir pāris domas priekš sevis – nestresot, jo stress bija iemesls, kāpēc neskaisti nospēlēju spēli par iespēju cīnīties par 1.vietu=> Ievilkt elpu pirms katras serves!
Nu ja... un kad tā sakoncentrējas un ievelk elpu, tad var izcīnīt arī 3.vietu turnīrā. Man prieks par sevi.
Jāizpēta bildes, tur esot ļoti labi redzamas manas kļūdas :)

Nu tad arī te šis tas no piektdienas

Cīņa par finālu	Cīņa par 3.vietu
Mēs visas B grupas spēlētājas un Baiba - organizatore

Ogre 2011, kustīgā bilde

Ir tapusi arī kustīgā bildīte Ogres aizsprosta nobraucienam



Video: wilx
Foto: kāds labvēlis, kas arī brauca Ogri un vēlāk atsūtīja bildes :)

Ogre 2011, ar piedzīvojumu

Šo sestdien bija kārta braukt pa Ogri. Diemžēl, bet ierastā kompānija gāja secen citu plānu dēļ. Toties iepazinu citu kompāniju, kura sagādāja ne mazums smaida :)

Diena bija ne pārāk silta, ne pārāk auksta. Finišs mūs sagaidīja ar lietu.
Pati upe – kā jau Ogre. Brāžu krācītes kā ierasts bija feinas.

Te es pat nenojaušu, kāds būs finišs	Gandrīz visi mēs

Šogad atšķirībā no citiem gadiem bija vaļā Ogres HESa aizprosts. Es tik no tāluma skatos, ka Edmundo mauc cauri. Es jau gribēju neskatoties maukt – tā teikt „mahņom ņegļadja”. Tomēr krastā mēs piestājām, Wilx apskatījās kā tad īsti ir. Es... paliku laivā sēdēt. Tā bija pirmā mana kļūda – vajadzēja apskatīties. Wilx aizsprostu izmauca ok. Es vadījos pēc instrukcijas - jābrauc tā kā pa vidu, tikai mazliet jānovirzās pa labi. Njā... mazliet tas ir mazliet. Pirmkārt ar mazliet bija par maz, otrkārt – man laiva bija pa mīkstu, treškārt – ātrums pārāk mazs. Rezultāts... ehhhhhh...

Braucu es uz vidu, mazliet padevu pa labi (pa maz pa labi), tuvojos aizsprostam, ieraugu vilni un tajā brīdī saprotu ir BAIGIE MĒSLI, bet ir jau pa vēlu. Laižoties vilnī, laivu salocīja 90grādu leņķī, pāri vilnim netiku un paliku mucā. Mētāja mani nevāji, es tik guļus laivā un mēģināju ar airi izvilkties ārā, bet ko tur... airi sit no rokām ārā. Kad laivu piesmēla beidzot pilnu ar ūdeni, tad vilnis arī izmeta ārā.

Sajūtas vilnī? Tāpat kā Rabioux krācē - nekādas panikas. Saprotu, ka vilnis tur, apkārt nemet, esmu pieplakusi guļus laivai, jātiek ārā, saprotu kādā veidā varētu, tik vien tā bēda, ka spēka nepietiek.

Kauns man par savu slinkumu un pārgalvību, tādēļ uzņemto klipiņu vēl joprojām nevaru parādīt citiem ;)

Foto: Wilx. Visas pārējās te
Kā arī aprakstiņš no Wilx te - "Putni un cilvēkēdājs"

Amata 2011, arī kustīga bilde

Rets ir tas gadījums, ka ir iespēja iegūt kādu nekustīgu bildi ar sevi upē, kur nu vēl kustīgu. Te Wilx mazliet pacentās. Pats gan viņš kadrā netika - kamēr gāju uz filmēšanas punktu, šamais jau bija paspējis aizsteigties līdz savai laivai ar visu filmējamo aparātu

Klipiņā - pirmie 3 mēs, pārējie... ir pārējie ;)

Amata 2011

Šo pavasari kaut kā gadījās, ka dikti gaidīju, kad varēs braukt pa upēm. Nu tad... šodien atklāju sezonu ;) Šodien nobraucām pa Amatu. Starts tāds pats kā pagājušo gadu – Amatasciema izbijušā dzelzceļa tilts, finišs - Līgatnes tilts.

Diena auksta – kādi 5 grādi plusā, ūdens temperatūra mazliet virs nulles, auksts vējš. ūdens līmenis - 169. Uz laivojiena orto pusi man pamatīgi nosala rokas. Par to tik vien domāju, kā tikt ātrāk līdz finišam un sasildīt pārsalušās rokas. Bet Wilx pie Zvārtes ieža manas rokas izglāba – iedeva parastos siltos cimdus.
Pozitīvi tas, ka nepiepildījās laika prognoze – nevis lija, bet gan startā un finišā spīdēja saulīte. Līdz ar to nosala tikai rokas un kājas, bet pašai bija ok. Patīkami.

Amata šodien bija laivotāju pilna. Šoreiz redzēju dikti daudzus peldētājus un tukšas, pa upi slīdošas, laivas. Daži skaisti no laivām izvēlās pie Billes aizsprosta, dažus redzējām iepeldam finišā. Vairākiem peldētājiem savu izpalīdzīgo roku sniedza arī mūsu kompānijas cilvēki :)

Daži redzētie un dzirdētie apgāzieni:

Pie Billes aizsprosta 2 laivas pēc kārtas apkrita ļoti līdzīgi. Billes aizsprostam bija jābrauc pa vidu. Šīs 2 laivas padevās uz labo krastu, kur kā pīķis ārā tupēja koks, kā arī labajā pusē ir stāvs kritums. Šīs 2 laivas uzbrauca kokam un laivotāji kā zirņi izkrita no ūdens transportiņiem.

Savukārt aiz līkuma, straume nesa uz kreiso pusi. Ja laicīgi neskatījās, kas notiek, tad pa taisno varēja iebraukt eglē. Tur tad arī bija piespiestas 3 laivas, kuras daži cilvēciņi mēģināja nocelt.

Finišā trakākais bija vienai kompānijai, kurai kaut kur pirms tam viena laiva, visticamāk bija apgāzusies (iespējams pie lustūža). 2 airē, 2 turas pie laivas, no kuriem savukārt viena knapi nonāca līdz krastam, jo aukstais ūdens jau bija darījis savu (tik aukstā ūdenī ķermenis atdziestot 5 minūšu laikā ). Un tikai pēc kādām minūtēm 10 ieraudzījām šīs kompānijas vēl vienus laivotājus, kas centīgi īrās paši un vēl otru laivu vilka uz finišu.

Savukārt dzirdēts stāsts – laivotājam nostāstīts, kā jāizbrauc lustūzis. Rezultātā 2 laivas strauji pietuvojušās pa priekšu braucošam katamarānam, uz kura tup krietni uz krūti paņēmuši airētāji. Visi esot barā kaut kā tikuši gar lustūzi + vēl viens no katamarāna večiem esot atmuguriski iegāzies ūdenī – kājas aizāķētas pie katamarāna, galva zem ūdens, augšā netiek. Šos braucējus neredzēju, bet būtu bijis interesanti no malas apskatīties, kā šāda čupa tiek garām lustūzim :D

Jau otro reizi piefiksēju, ka pēc laivošanas nespēju normāli ar mašīnu pabraukt – gāzes pedālis nemanot pats spiežas un ātrums ļoti fiksi pārsniedz atļauto.

Ļoti daudz bildes ir atrodamas iekš www.laivas.lv:
http://www.laivas.lv/gallery.php?id=423402
http://www.laivas.lv/gallery.php?id=423461
http://www.laivas.lv/gallery.php?id=423582

Kā arī: http://www.plasma-power.lv/amata.html