Ir tapusi arī kustīgā bildīte Ogres aizsprosta nobraucienam
Video: wilx
Foto: kāds labvēlis, kas arī brauca Ogri un vēlāk atsūtīja bildes :)
Video: wilx
Foto: kāds labvēlis, kas arī brauca Ogri un vēlāk atsūtīja bildes :)
Rāda ziņas ar etiķeti pavasara laivošana. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti pavasara laivošana. Rādīt visas ziņas
otrdiena, 2011. gada 26. aprīlis
pirmdiena, 2011. gada 18. aprīlis
Ogre 2011, ar piedzīvojumu
Šo sestdien bija kārta braukt pa Ogri. Diemžēl, bet ierastā kompānija gāja secen citu plānu dēļ. Toties iepazinu citu kompāniju, kura sagādāja ne mazums smaida :)
Diena bija ne pārāk silta, ne pārāk auksta. Finišs mūs sagaidīja ar lietu.
Pati upe – kā jau Ogre. Brāžu krācītes kā ierasts bija feinas.
Šogad atšķirībā no citiem gadiem bija vaļā Ogres HESa aizprosts. Es tik no tāluma skatos, ka Edmundo mauc cauri. Es jau gribēju neskatoties maukt – tā teikt „mahņom ņegļadja”. Tomēr krastā mēs piestājām, Wilx apskatījās kā tad īsti ir. Es... paliku laivā sēdēt. Tā bija pirmā mana kļūda – vajadzēja apskatīties. Wilx aizsprostu izmauca ok. Es vadījos pēc instrukcijas - jābrauc tā kā pa vidu, tikai mazliet jānovirzās pa labi. Njā... mazliet tas ir mazliet. Pirmkārt ar mazliet bija par maz, otrkārt – man laiva bija pa mīkstu, treškārt – ātrums pārāk mazs. Rezultāts... ehhhhhh...
Braucu es uz vidu, mazliet padevu pa labi (pa maz pa labi), tuvojos aizsprostam, ieraugu vilni un tajā brīdī saprotu ir BAIGIE MĒSLI, bet ir jau pa vēlu. Laižoties vilnī, laivu salocīja 90grādu leņķī, pāri vilnim netiku un paliku mucā. Mētāja mani nevāji, es tik guļus laivā un mēģināju ar airi izvilkties ārā, bet ko tur... airi sit no rokām ārā. Kad laivu piesmēla beidzot pilnu ar ūdeni, tad vilnis arī izmeta ārā.
Sajūtas vilnī? Tāpat kā Rabioux krācē - nekādas panikas. Saprotu, ka vilnis tur, apkārt nemet, esmu pieplakusi guļus laivai, jātiek ārā, saprotu kādā veidā varētu, tik vien tā bēda, ka spēka nepietiek.
Kauns man par savu slinkumu un pārgalvību, tādēļ uzņemto klipiņu vēl joprojām nevaru parādīt citiem ;)
Foto: Wilx. Visas pārējās te
Kā arī aprakstiņš no Wilx te - "Putni un cilvēkēdājs"
Diena bija ne pārāk silta, ne pārāk auksta. Finišs mūs sagaidīja ar lietu.
Pati upe – kā jau Ogre. Brāžu krācītes kā ierasts bija feinas.
 |  |
| Te es pat nenojaušu, kāds būs finišs | Gandrīz visi mēs |
Šogad atšķirībā no citiem gadiem bija vaļā Ogres HESa aizprosts. Es tik no tāluma skatos, ka Edmundo mauc cauri. Es jau gribēju neskatoties maukt – tā teikt „mahņom ņegļadja”. Tomēr krastā mēs piestājām, Wilx apskatījās kā tad īsti ir. Es... paliku laivā sēdēt. Tā bija pirmā mana kļūda – vajadzēja apskatīties. Wilx aizsprostu izmauca ok. Es vadījos pēc instrukcijas - jābrauc tā kā pa vidu, tikai mazliet jānovirzās pa labi. Njā... mazliet tas ir mazliet. Pirmkārt ar mazliet bija par maz, otrkārt – man laiva bija pa mīkstu, treškārt – ātrums pārāk mazs. Rezultāts... ehhhhhh...
Braucu es uz vidu, mazliet padevu pa labi (pa maz pa labi), tuvojos aizsprostam, ieraugu vilni un tajā brīdī saprotu ir BAIGIE MĒSLI, bet ir jau pa vēlu. Laižoties vilnī, laivu salocīja 90grādu leņķī, pāri vilnim netiku un paliku mucā. Mētāja mani nevāji, es tik guļus laivā un mēģināju ar airi izvilkties ārā, bet ko tur... airi sit no rokām ārā. Kad laivu piesmēla beidzot pilnu ar ūdeni, tad vilnis arī izmeta ārā.
Sajūtas vilnī? Tāpat kā Rabioux krācē - nekādas panikas. Saprotu, ka vilnis tur, apkārt nemet, esmu pieplakusi guļus laivai, jātiek ārā, saprotu kādā veidā varētu, tik vien tā bēda, ka spēka nepietiek.
Kauns man par savu slinkumu un pārgalvību, tādēļ uzņemto klipiņu vēl joprojām nevaru parādīt citiem ;)
Foto: Wilx. Visas pārējās te
Kā arī aprakstiņš no Wilx te - "Putni un cilvēkēdājs"
otrdiena, 2011. gada 12. aprīlis
Amata 2011, arī kustīga bilde
Rets ir tas gadījums, ka ir iespēja iegūt kādu nekustīgu bildi ar sevi upē, kur nu vēl kustīgu. Te Wilx mazliet pacentās. Pats gan viņš kadrā netika - kamēr gāju uz filmēšanas punktu, šamais jau bija paspējis aizsteigties līdz savai laivai ar visu filmējamo aparātu
Klipiņā - pirmie 3 mēs, pārējie... ir pārējie ;)
sestdiena, 2011. gada 9. aprīlis
Amata 2011
Šo pavasari kaut kā gadījās, ka dikti gaidīju, kad varēs braukt pa upēm. Nu tad... šodien atklāju sezonu ;) Šodien nobraucām pa Amatu. Starts tāds pats kā pagājušo gadu – Amatasciema izbijušā dzelzceļa tilts, finišs - Līgatnes tilts.
Diena auksta – kādi 5 grādi plusā, ūdens temperatūra mazliet virs nulles, auksts vējš. ūdens līmenis - 169. Uz laivojiena orto pusi man pamatīgi nosala rokas. Par to tik vien domāju, kā tikt ātrāk līdz finišam un sasildīt pārsalušās rokas. Bet Wilx pie Zvārtes ieža manas rokas izglāba – iedeva parastos siltos cimdus.
Pozitīvi tas, ka nepiepildījās laika prognoze – nevis lija, bet gan startā un finišā spīdēja saulīte. Līdz ar to nosala tikai rokas un kājas, bet pašai bija ok. Patīkami.
Amata šodien bija laivotāju pilna. Šoreiz redzēju dikti daudzus peldētājus un tukšas, pa upi slīdošas, laivas. Daži skaisti no laivām izvēlās pie Billes aizsprosta, dažus redzējām iepeldam finišā. Vairākiem peldētājiem savu izpalīdzīgo roku sniedza arī mūsu kompānijas cilvēki :)
Daži redzētie un dzirdētie apgāzieni:
Pie Billes aizsprosta 2 laivas pēc kārtas apkrita ļoti līdzīgi. Billes aizsprostam bija jābrauc pa vidu. Šīs 2 laivas padevās uz labo krastu, kur kā pīķis ārā tupēja koks, kā arī labajā pusē ir stāvs kritums. Šīs 2 laivas uzbrauca kokam un laivotāji kā zirņi izkrita no ūdens transportiņiem.
Savukārt aiz līkuma, straume nesa uz kreiso pusi. Ja laicīgi neskatījās, kas notiek, tad pa taisno varēja iebraukt eglē. Tur tad arī bija piespiestas 3 laivas, kuras daži cilvēciņi mēģināja nocelt.
Finišā trakākais bija vienai kompānijai, kurai kaut kur pirms tam viena laiva, visticamāk bija apgāzusies (iespējams pie lustūža). 2 airē, 2 turas pie laivas, no kuriem savukārt viena knapi nonāca līdz krastam, jo aukstais ūdens jau bija darījis savu (tik aukstā ūdenī ķermenis atdziestot 5 minūšu laikā ). Un tikai pēc kādām minūtēm 10 ieraudzījām šīs kompānijas vēl vienus laivotājus, kas centīgi īrās paši un vēl otru laivu vilka uz finišu.
Savukārt dzirdēts stāsts – laivotājam nostāstīts, kā jāizbrauc lustūzis. Rezultātā 2 laivas strauji pietuvojušās pa priekšu braucošam katamarānam, uz kura tup krietni uz krūti paņēmuši airētāji. Visi esot barā kaut kā tikuši gar lustūzi + vēl viens no katamarāna večiem esot atmuguriski iegāzies ūdenī – kājas aizāķētas pie katamarāna, galva zem ūdens, augšā netiek. Šos braucējus neredzēju, bet būtu bijis interesanti no malas apskatīties, kā šāda čupa tiek garām lustūzim :D
Jau otro reizi piefiksēju, ka pēc laivošanas nespēju normāli ar mašīnu pabraukt – gāzes pedālis nemanot pats spiežas un ātrums ļoti fiksi pārsniedz atļauto.
Ļoti daudz bildes ir atrodamas iekš www.laivas.lv:
http://www.laivas.lv/gallery.php?id=423402
http://www.laivas.lv/gallery.php?id=423461
http://www.laivas.lv/gallery.php?id=423582
svētdiena, 2010. gada 11. aprīlis
Laivošanas sezona turpinās – Lielā Jugla un Ogre, 11.04.2010
Kamēr ūdens upēs ir, tikmēr jālaivo. Vakar kārta bija Lielajai Juglai un Ogrei.
Lielā Jugla – Gana ok gabals, gandrīz visu laiku vilnīši, mierīgu ūdeņu laikam pat nebija. Labs mirklis pie Lielās Juglas lustūža. Brauciens īss, apmēram 4km, tik kāda stunda vai pusotra, bet bija labi.
Kā jau zināms, šogad visas upes pārplūst un pamatīgi. Laivojot pa L.Juglu varēja redzēt, cik tad augsts tas ūdens bijis. Tagad tas jau nokrities pa kādiem 2-3m, bet koki un žogi pilni ar ūdens sanestām zālēm/ Skati iespaidīgi.
Ogre – Laikam jau pavasara laivošanas noslēguma upe. Sākums ļoti mierīgs. Pa upi slīdējām mierīgi un nesteidzoties, pat īpaši neairējot. Brāžu krāces – nu dikti feinas. Liels šūpošanās un spēlēšanās gabals. Gana daudz labu muciņu, kurās pasēdēt (man gan tas izdevās retu reizi).
Vēl vienu izklaidi pie Ogres var pieskaitīt piebraukšanu un izbraukšanu no finiša. Nobraukt ar savu mašīnīti nebija problēmu, bet uzbraukt atpakaļ :(... bija problēma. Kalna pusceļā es nepaliku, bet nu vienu brīdi likās, ka mašīnai kaut kas no apakšas tok būs norauts. Bet nu... it kā viss ok, mašīna brauc. Tikai nabadzīte gauži netīra, bet tas jau ir viegli labojams.
Foto:Wilx
 |  |
| Lielā Jugla | Ogre |
Kā jau zināms, šogad visas upes pārplūst un pamatīgi. Laivojot pa L.Juglu varēja redzēt, cik tad augsts tas ūdens bijis. Tagad tas jau nokrities pa kādiem 2-3m, bet koki un žogi pilni ar ūdens sanestām zālēm/ Skati iespaidīgi.
 |  |
| Lielās Juglas lustūzis | Plūdu sekas |
 |  |
| Akmeņupīte netika laista garām | Vardīt, vardīt! Cik silts ūdens? ;) |
 | |
| Aizbergi Ogres krastos | |
Foto:Wilx
ceturtdiena, 2010. gada 8. aprīlis
Amata, 05.04.2010
Pēc 2.aprīļa ziņām par notikumiem Amatā (Egle pār upi, daudz overu, kaudze pazaudēta inventāra), uz Amatu braucu ar trīcošu sirdi.
Kā jau ierasts, visi satikāmies pie šosejas tilta, apskatījāmies līmeni un devāmies uz starta vietu – šoreiz tas bija Amatas ciemā pie dzelzceļa tilta, kur no dzelzceļa tik ceļš vien palicis.
Kopumā brauciens ļoti labs, nekā traka, ūdens līmenis krietni krities kopš piektdienas, kad mēs braucām pa Vesetu (172cm). Man ļoti patikās Billes aizsprosta izbrauciens un krācītes pie Zvārtes ieža. Super.
Kad jau laiva bija krastā, jau gribējās teikt, ka šis ir bijis veiksmīgs brauciens – ne overi, ne kokos iebraukts, ne laivas plēstas. Bet kur nu... finišā skatos, Modris ļoti ātri kaut kur skrien: „Modri, kur tu tā skrien? :)”. Izrādās, jau nesot laivu no upes, kā nu gadījies, kā ne, mantu maiss ir izkritis no laivas un aizpeldējis pa upi. Skrienot Modris nepanāca. Nu ko tad... JankS un Modris sēdās laivā un devās tālāk pa upi pēc mantu maisa. Pēc varbūt stundas Mantu maiss bija rokā un laivotāji atgriezušies.
Foto: Wilx
Kā jau ierasts, visi satikāmies pie šosejas tilta, apskatījāmies līmeni un devāmies uz starta vietu – šoreiz tas bija Amatas ciemā pie dzelzceļa tilta, kur no dzelzceļa tik ceļš vien palicis.
 |  |
| Kaut kur sākumposmā | pie Billes aizsprosta |
Kopumā brauciens ļoti labs, nekā traka, ūdens līmenis krietni krities kopš piektdienas, kad mēs braucām pa Vesetu (172cm). Man ļoti patikās Billes aizsprosta izbrauciens un krācītes pie Zvārtes ieža. Super.
Kad jau laiva bija krastā, jau gribējās teikt, ka šis ir bijis veiksmīgs brauciens – ne overi, ne kokos iebraukts, ne laivas plēstas. Bet kur nu... finišā skatos, Modris ļoti ātri kaut kur skrien: „Modri, kur tu tā skrien? :)”. Izrādās, jau nesot laivu no upes, kā nu gadījies, kā ne, mantu maiss ir izkritis no laivas un aizpeldējis pa upi. Skrienot Modris nepanāca. Nu ko tad... JankS un Modris sēdās laivā un devās tālāk pa upi pēc mantu maisa. Pēc varbūt stundas Mantu maiss bija rokā un laivotāji atgriezušies.
 |  |
| Elge, pie kuras piektdien daudzi tika vilkti ārā | Vēl ir ledus |
sestdiena, 2010. gada 3. aprīlis
Veseta, 02.04.2010
Vakar laivošanas sezonas atklāšana. Pirmā upe – Veseta, no Vietalvas dzirnavām līdz mājām Mailes.
Šī pavasara plūdi manī ir iedzinuši pamatīgas bailes un uz upi man vēl negribējās braukt. Laiks ārā arī vēl auksts, saules nav, sola lietu. Bet apziņa, ka lielais ūdens var ātri pazust un laivošana izpalikt, lika man saņemties un doties uz Vesetu.
Priekš pirmās dienas ar nobraukto posmu man bija gana. Pirmie metri pie dzirnavām tika braukti vairākas reizes, JankS un Wilx brauca pa kādām 5 reizēm katrs, es saņēmos tik uz 2 nobraucieniem - bailes un apziņa, ka man spēka nav gana daudz un stūrēšanai vēl lāga neesmu piešāvusies, ņēma virsroku.
Tālākie 5km arī nebija nekāda joka lieta ;) Ūdens līmenis ir augsts, straume liela, ir vairāki sagāzušies koki. Lai vai kā... brauciens veiksmīgs un gatavojamies nākamajam nobraucienam pa Amatu šo pirmdien.
Foto:Wilx; Vairāk foto; Video
 |
Šī pavasara plūdi manī ir iedzinuši pamatīgas bailes un uz upi man vēl negribējās braukt. Laiks ārā arī vēl auksts, saules nav, sola lietu. Bet apziņa, ka lielais ūdens var ātri pazust un laivošana izpalikt, lika man saņemties un doties uz Vesetu.
 |  |  |
| Tālākais kociņš tika pazāģēts | Sākuma posms | Sākuma posma finišs |
Priekš pirmās dienas ar nobraukto posmu man bija gana. Pirmie metri pie dzirnavām tika braukti vairākas reizes, JankS un Wilx brauca pa kādām 5 reizēm katrs, es saņēmos tik uz 2 nobraucieniem - bailes un apziņa, ka man spēka nav gana daudz un stūrēšanai vēl lāga neesmu piešāvusies, ņēma virsroku.
Tālākie 5km arī nebija nekāda joka lieta ;) Ūdens līmenis ir augsts, straume liela, ir vairāki sagāzušies koki. Lai vai kā... brauciens veiksmīgs un gatavojamies nākamajam nobraucienam pa Amatu šo pirmdien.
Foto:Wilx; Vairāk foto; Video
otrdiena, 2009. gada 14. aprīlis
Pavasara laivošana II
13.aprīlis - vēlreiz Amata
Manam jauniegūtajam Nirokam 2.brauciens – veiksmīgs. Upē ūdens vairāk nekā 5.aprīlī, straume gana liela un posmu no Melturu tilta līdz Līgatnes tiltam nobraucām krietni ātrāk nekā iepriekšējā reizē (kādās 4h ar visām pauzēm). Finišā īsi pirms prombraukšanas redzējām vienu veiklu overi (laivas apgāziens) – kompānija izskatījās riktīgi „iesilusi” un iespējams paši vairs nesaprata, ko dara :D
Manam jauniegūtajam Nirokam 2.brauciens – veiksmīgs. Upē ūdens vairāk nekā 5.aprīlī, straume gana liela un posmu no Melturu tilta līdz Līgatnes tiltam nobraucām krietni ātrāk nekā iepriekšējā reizē (kādās 4h ar visām pauzēm). Finišā īsi pirms prombraukšanas redzējām vienu veiklu overi (laivas apgāziens) – kompānija izskatījās riktīgi „iesilusi” un iespējams paši vairs nesaprata, ko dara :D
svētdiena, 2009. gada 12. aprīlis
Pavasara laivošana
Pēc laikam 2 gadu pārtraukuma šopavasar atkal laivoju.
5.aprīlis – Amata
Man nekad nav paticis agri celties. Pat doma, ka tas ir dēļ laivošana, nepatiku nemazina. Tomēr mirklī, kad sāk riktēties laivošanai – ģerbties laivošanas apģērbā, pumpēt laivu un kur nu vēl kad laiva tiek ielaista ūdenī un pats jau sēdi laivā… super. Sajūtas ir kolosālas. Tā šajā reizē… tiklīdz es iesēdos laivā es sapratu, ka gribu pati savu laivu un pati airēt, stūrēt un ja (ne)paveicas krist ūdenī.
Amatas brauciens izvērtās gana interesants. Īsi pēc starta pie HES-a Modrim laiva pušu, arī ūdens bikses, neoprēns un arī celis paskādēts. Lai arī ūdens nelikās nekāds straujais kāds no ungāru kajakeriem pazaudēja airi un tika pārsēdināts Jāņa laivā.
5.aprīlis – Amata
Man nekad nav paticis agri celties. Pat doma, ka tas ir dēļ laivošana, nepatiku nemazina. Tomēr mirklī, kad sāk riktēties laivošanai – ģerbties laivošanas apģērbā, pumpēt laivu un kur nu vēl kad laiva tiek ielaista ūdenī un pats jau sēdi laivā… super. Sajūtas ir kolosālas. Tā šajā reizē… tiklīdz es iesēdos laivā es sapratu, ka gribu pati savu laivu un pati airēt, stūrēt un ja (ne)paveicas krist ūdenī.
Amatas brauciens izvērtās gana interesants. Īsi pēc starta pie HES-a Modrim laiva pušu, arī ūdens bikses, neoprēns un arī celis paskādēts. Lai arī ūdens nelikās nekāds straujais kāds no ungāru kajakeriem pazaudēja airi un tika pārsēdināts Jāņa laivā.
Pirmais brauciens manam jauniegūtajam Nirokam. :) Iesvētīju godam – 2 reizes peldēju: vienu reizi sāniski ieplēsu muciņā un tā apgāza i laivu i mani. Otro reizi gribējās pieturēties pie koka, kamēr pārējie pabrauc man garām :D:D:D. Zars mani noslaucīja no laivas un laivu apgāza otrādāk.
Abonēt:
Ziņas (Atom)