trešdiena, 2010. gada 5. maijs

Rogainings – Ziemeļkurzeme 2010

Esi uzmanīgs ar savām vēlmēm, tās var piepildīties.

Pagājušā gada Jāņos mēs laivojām pa Enguri, Rindu un Irbi. Kad toreiz apstājāmies pie Rindas pussabrukušā tilta, izstaigājām lokatora apkārtni, nodomāju, cik feini būtu te atbraukt vienkārši tāpat - pastaigāt pa mežu un apskatīt apkārtni. Protams, pie šīs domas realizācijas es neķēros, jo tāpat bija gana daudz ko darīt, kur braukt.

Un re ku še ku... man pat nebija nekas jādomā un jāplāno. Nāca negaidīts zvans ar vēl negaidītāku piedāvājumu (zvanīja kursa biedrs ar piedāvājumu pastaigāt 6 stundas pa mežu) un es pat ilgi nepretojoties piekritu. Piekritu piedalīties rogainingā, lai arī lāga nezināju, ko tas nozīmē.
Zināju, ka tas būs kaut kur tajā apkārtnē, bet es pat līdz tam neaizdomājos, ka tā būs tieši tā pati apkārtne, par kuru es nodomāju, ka feini būtu te tāpat atbraukt un pastaigāt :).
Vienkārši pastaiga tā tomēr nebija, bet tik un tā...

Rogainings kā tāds: man patika. Pirmo reizi izbaudīju, ko nozīmē saplānot maršrutu, laiku, distanci, meklēt konrtolpuntus, izmantot orientieristu karti, pirmo reizi tā īsti darbojos ar kompasu.
Plānojam maršrutu
Maršrutu mēs plānojām, es teiktu, saudzīgu. Kopumā uz kādiem 18km, skriet nebijām paredzējuši, bet tikai iet. Kaimiņu mašīnas komanda plānoja pusi iet un pusi skriet – viņi ieguva 3. rezultātu grupā. Mūsu mērķis bija nepalikt pēdējiem. Dīvaini, bet šo mērķi mēs izpildījām – palikām 3. no beigām. Finišā, kad satiku kolēģi un runājām par savāktajiem punktiem pat tā kā neērti sametās. Mums pajautāja:
- cik punktus savācāt?
- 43,
- katrs?
- Nē, visi kopā.
- Viens no kontrolpunktiem
- Stabils tilts
- Irbenes lokators
Lai vai kā, šis bija interesants piedzīvojums. Mazliet bail, ka šis nepaliek par vēl vienu āķi uz kā uzķerties ;)

Visa info: http://www.okzk.lv/index.php?rogaine
Foto: Wilx