Dublis nr. ... jeb jauniegūtās zināšanas

Šis karantīnas laiks ir sarežģīts un grūts (vismaz man), bet nekad nav tik slikti, lai nebūtu vēl sliktāk (un nekad nav tik labi, lai nebūtu vēl labāk). Tikko, tikko man bija iespēja mācīties celot pie Ineses Krūmiņas. Četras informācijas un darbošanās piesātinātas dienas.
Līdz šim man nebija nojausmas, kas tas tāds ir. Tagad... es zinu, ko es varu un ko es gribu.
Pirmajā dienā pēc Ineses instrukcijas savērām velkus un, aidā, uz priekšu. Diezgan īsā laikā ieguvu ļoti skaistu darbiņu.

Pirmais darbiņš ar jau pabeigtām bārkstīm. Bārkstis katram galam pītas mazliet atšķirīgi, lai var redzēt atšķirības

Atbraucu mājās un, protams, gribēju izmēģināt ko savu.Un ne jau paraudziņu, bet uzreiz jostu! Sameklēju vilnas dziju, kāda nu man bij mājās, izdomāju un uzzīmēju, kādu rakstu gribētu iegūt, savilku velkus, daži vakari un man tapa smalka, šaura, skaista jostiņa, kuru tagad izmantoju celojot, lai piesietu topošo darbiņu

Jostā bij paredzētas 2 krāsas: tumši sarkana un 2 toņu pelēkie, bet pelēkie rezultātā ir gaužām līdzīgi un viens no otra maz atšķiras

Otrajā reize bija solis tuvāk rakstainajām celainēm. Jāpiedomā par rakstiņu un velku savilkšanu galdiņos. Aušana vēl gana vienkārša. Šoreiz arī iemācījāmies “sapīt” celaines galus (tā, kā 1.bildē). Mājās pinot jostai bārkstis tik skaitīju pie sevis – labā, kreisā, labā, kreisā...

Otrajā nodarbībā iemācītais

Trešā reize - rakstainā celaine. Raksta zīmēšanu es noteikti sapratu un šķita, ka arī “ķieģelīšus” sapratu. Bet tikai nākamajā nodarbībā līdz galam sapratu kas un kā ar tiem “ķieģelīšiem” un celu griešanu prom vai uz sevi. Visādi citādi rezultāts ļoti skaists. Man ļoti patīk mans trešās nodarbības darbiņš - gan krāsas, gan rakstiņš, gan iemācītie knifiņi.

Trešās nodarbības skaistums

Ceturtā reize – vī, dieniņ :D Es jau nebūšu es, ja izvēlēšos kaut ko vienkāršu. Man jāizmēģina tas, ko es gribu, jo es zinu, ka es varu. Vienas citas meitenes mērķis ir noaust Zemgales villaines apaudu (tādēļ arī tapa šī grupiņa un mācības). Izskatīju visu Lilija Balgalves - Treimanes grāmatu “Celaines Celu jostu un apaudu aušana” un paliku pie Zemgales – Bauskas villaines apauda. Tā kā tas man ir mācību darbiņš un gribēju malas simetriskas, tad man nācās sagatavot diegus 38 celu galdiņiem. Es lielāko daļu vakara mērīju un vēru diegus. Otra liela daļa pagāja apauda uzsākšanai – nav joka lieta noturēt rokās 38 celu galdiņus un tos visus vēl pagriezt. Rezultātā man tapa apmēram 2cm. Bet galveno es iemācījos. Tagad tik jāturpina, lai noturas galvā iemācītais.

Zemgales apauda paraudziņa pats, pats sākums

Uz šo brīdi man ir 4 iesākti darbiņi, kurus noteikti pabeigšu. Tikai viens no tiem būs josta, pārējie mācību darbiņi, kas jāpabeidz. Jostu man jau pēc pirmās nodarbības paprasīja mans piekasīgākais “klients”. Šķirstīja 68.gada jostu grāmatu, iebakstīja ar pirkstu un teica: “Mammu, Tu man tādu uzšūsi?” (viņai viss ir šūšana – gan pati šūšana, gan adīšana, gan aušana) Jā, uzaudīšu! Es tikai dziju nopirkšu, krāsas varēsi izvēlēties pati. Un kluss prieks pie sevis ”Cik labi, ka viņa izvēlējās tik vienkāršu celaini”. Tā nu top mana 2.jostiņa.

Piekasīgākā "klienta" izvēlētās krāsas un raksts

Kad pabeigšu, centīšos ielikt pabeigto darbiņu bildes arī te.