Šis vasaras rokdarbiņi

Nu gluži kā koks ar diviem galiem – vasarā saku, pienāks rudens, būs brīvāks, varēs vairāk rokdarbiem veltīt laika. Pienāk rudens saprotu, ka jādara citas lietas un vasarā patiesībā bija daudz vairāk laika. Ziemas sezonā saku, pienāks vasara, būs brīvāks, varēs vairāk laika rokdarbiem veltīt un atkal tas pats – vasarā jādara vis kaut kas cits, un šķiet, ka ziemas sezonā ir vairāk brīvā laikā :D
Lai vai kā, vasaras periodā esmu pabeigusi vismaz 3 darbiņus:

- Adītu lina kleitu ar mežģīni
- Uzšuvu vīram lina šortus
- Pabeidzu meitai celoto jostu

Adīto kleitu man paprasīja uzadīt jau pagājušo gadu, kad sākās Covid mājās sēdēšana. Vēlme bija skaidra, tomēr šo darbiņu grūti bija iesākt. No sākuma nevarēju atrast īsto dziju. Vēlme bija kaut ko, kas nekož un pelēkā krāsā. Kad beidzot nonācu līdz paraudziņa adīšanai, dzija atkal nebija īstā – nebija savērpta, adījums griezās. Tad kaut kā pamanīju, ka man taču ir pelēks lins. Pamēģināju. Pašai patika. Uzadīju ¼, parādīju nākamajai īpašniecei. Abas atzinām par labu esam un tā nu lēnā garā, iedvesmas un brīvajos brīžos tapa pelēka lina kleita ar mežģīni. Pati esmu apmierināta ar rezultātu. Cerams, ka arī īpašniecei patīk un kleita labi nēsāsies.

Pelēka adīta lina kleita ar mežģīnēm, adīta mežģīnes apkaklīte

Šorti tapa tikai tādēļ, ka vīram esošajos šortos dibena daļā izdila caurums, citu šortu nebija un veikalā viņš sev jaunus nenopirka. Vēlreiz uz Rīgu dēļ šortiem braukt arī negribās. Izvēlējos lina audumu. Paprasīju vai krāsa derēs. Saņēmu akceptu. Sameklēju jau nozīmēto piegriezni un ķēros pie darba. Viena pilna diena un šorti gatavi ;) Arī ar šo darbiņu esmu apmierināta. Ir viena lieta, ko uzlabot, bet kopumā ir labi.

 

Lina šorti

Jostu es sāku celot jau pavasarī. Arī gandrīz pabeidzu pavasarī. Bija palicis tik izdomāt, kā sprādzes gala jostu apstrādāt, lai neirst. Idejas un domas bija, bet realizācija kavējās :D. Pat detaļas atnāca no Ķīnas, bet realizācija turpināja kavēties. Tad nu augusta pirmajā dienā beidzot pieķēros un gana ātri pabeidzu. Sākumā nebiju plānojusi likt aplīšus jostas caurumiem, bet meičuks teica, ka vajag. Nu… kā klients vēlas ;) Tad jau redzēs, kā nēsāsies. Laikam lieki piebilst, ka arī ar šo darbiņu esmu pamierināta. Ir nianses, pie kurām varbūt jāpiedomā, bet kopumā ir labi.

Celota josta ar sprādzi, ar vēl nepabeigtiem cauriņiem

Vienkārši smuki izskatās - tāda maza, raiba, tautiska čūskiņa

Pilnībā pabeigta (apstrādāti caurumiņi) celota josta ar sprādzi

Vēl divas celu jostas manā kontā

Pagājušajā vasarā salielījos: “Re, kādas jostas noceloju savām dāmām!” un pēc mirkļa jau biju uzņēmusies mūsu kolektīvam nocelot 2 iztrūkstošās jostas. Dziju pēc krāsām atradu diezgan līdzīgu oriģinālam. Ar paraudziņu man traki gāja – kamēr sapratu rakstu (zīmēju pati, šķirstīju grāmatas, galu galā atradu īsto), kamēr sapratu, kā to nejauko maliņu dabūt smuku, bet nu… silts ar sildīšanu, labs ar gaidīšanu :) 
Celojās jostas ļoti lēni. Pareizāk sakot – nekādīgi nevarēju pieķerties un padarīt šo darbiņu. Nebija arī motivācija, jo dejas Covid laikā nenotiek, koncertu nav, tātad arī nav tautastērpi jāvelk, pie kā šīs jostas vajadzīgas. Bet kad jau sāku, tad pa brīvdienām, centimetru pa centimetram un pati biju pārsteigta, kad vienā pēcpusdienā izmērīju garumu un sapratu.. eu… pabeidzu!!!
Ar rezultātu esmu apmierināta. Jostas sanāca krietni līdzīgas oriģinālam gan krāsu ziņā, gan platumā. Tik manējās (iespējams tikai pagaidām) ir cietākas.

Viens oriģināls un divi mani darinājumi

Tā kā pāri palika gana gari velki, negribējās laist tos vējā – nomainīju sānu velkus uz sarkaniem un paeksperimentēju – noceloju rokas sprādzi. Arī ar šo rezultātu esmu ļoti apmierināta – pašai ļoti patīk, tik vēl neesmu mēģinājusi uzlikt un sajust uz rokas.

Jauns eksperiments un smuks rezultāts

Patlaban tuvu finišam ir vēl kāda josta, bet tai man no ķīnas jāsagaida daži nieciņi. Kad būs gatavs, tad jau parādīšu ;) 

Vēl viena celaine gatava

 Diezgan īsā laikā uztapināju vēl vienu celaini. Sākumā tapa paraudziņš ar 3 rakstu variantiem. Atšķirības it kā mazas, bet izskatās diezgan atšķirīgi. Dīvainā kārtā šī josta celojās raiti un gludi. Tik vienā vietā samisējās, bet to pamanīt nevar ;)

 

Sākumā tapušie paraudziņi

 

Gatava josta

 Ja jau tad jau.... Neatceros vairs kādu iemeslu dēļ, bet izņēmu no skapja Daces Nastevičas grāmatu "Adīti mauči". Ja jau pa vakariem ar adāmo mašīnu adīt nevar, jo visi guļ un gribas kaut ko padarīt (bet tajā brīdī josta neuzrunā), tad izdomāju, ka jāpamēģina atkal paņemt adatas rokās un paadīt.

Džemperus, jakas, šalles, cepures utt. es tagad adu ar adāmo mašīnu, jo tā vienkārši ir ātrāk. Bet mauči... arī ar adāmo mašīnu var ieadīt pērlītes, bet tur sanāk citādāk. Tā nu top pirmais maucis. Top ļoti lēnām, jo visu laiku citas lietas piesteidzas priekšā adīšanai. Šajā darbiņā redzu milzum daudz brāķu. Redzēs kā izskatīsies, kad abi būs gatavi un izmazgāti.

 

Top pirmais maucis. Mana šī brīža ļoti iecienītā tumši zilā krāsa (bildē tā neizskatās). Klāt izvēlējos bronzas krāsas pērlītes. Raksts - saliku kopā pati, bte idejas ņēmu gan no D.Nastevičas grāmatas, gan no domas, par to, ko es tur vispār gribu ieadīt.

PIrmie darbiņi celošanā pabeigti

Nu jau gandrīz mēnesis pagājis, kopš pabeidzu visus mācību laikā iesāktos darbiņus un noceloju vēl vienu jostiņu. Mazs ieskats:
Visi iesāktie darbiņi ir pabeigti – visi smuki, ar pabeigtām bārkstīm. Ļoti patīk Zemgales villaines apauda paraugs, tik jāpiever acis uz dažām neprecizitātēm ;)

 

Pirmie darbiņi - bārktis mēģināju taisīt cik nu varianti bij iespējami konkrētajam darbiņam

Zemglaes villaines apauda paraugs (ar dažām neprecizitātēm)

Līdz Jāņiem paspēju pabeigt vēl 2 jostiņas - vienu iesākto un vienu jaunu. Nu tā… lai bērni var smuki nolīgot. Šī tāda īsa sanāca, bet nekas

 

Mana 2.garā josta (ne ļoti gara, bet tomēr)

Šī josta ir tāda pati kā mans garastāvoklis celojot – brīžiem stingra un līdz ar to tievāka, citur platāka. Bet kopumā ar darbiņu esmu apmierināta. Kas jauns citādāks arī izmēģināts.

Mana 3. garā josta

Pirmās jostas ir vienkāršas. Līdz ar to arī celojās gana naski. Procesā ir jauna josta – rakstaina ar dažādiem krāsu ielaidumiem. Lēni iet uz priekšu, bet gan jau šogad pabeigšu ;)

Dublis nr. ... jeb jauniegūtās zināšanas

Šis karantīnas laiks ir sarežģīts un grūts (vismaz man), bet nekad nav tik slikti, lai nebūtu vēl sliktāk (un nekad nav tik labi, lai nebūtu vēl labāk). Tikko, tikko man bija iespēja mācīties celot pie Ineses Krūmiņas. Četras informācijas un darbošanās piesātinātas dienas.
Līdz šim man nebija nojausmas, kas tas tāds ir. Tagad... es zinu, ko es varu un ko es gribu.
Pirmajā dienā pēc Ineses instrukcijas savērām velkus un, aidā, uz priekšu. Diezgan īsā laikā ieguvu ļoti skaistu darbiņu.

Pirmais darbiņš ar jau pabeigtām bārkstīm. Bārkstis katram galam pītas mazliet atšķirīgi, lai var redzēt atšķirības

Atbraucu mājās un, protams, gribēju izmēģināt ko savu.Un ne jau paraudziņu, bet uzreiz jostu! Sameklēju vilnas dziju, kāda nu man bij mājās, izdomāju un uzzīmēju, kādu rakstu gribētu iegūt, savilku velkus, daži vakari un man tapa smalka, šaura, skaista jostiņa, kuru tagad izmantoju celojot, lai piesietu topošo darbiņu

Jostā bij paredzētas 2 krāsas: tumši sarkana un 2 toņu pelēkie, bet pelēkie rezultātā ir gaužām līdzīgi un viens no otra maz atšķiras

Otrajā reize bija solis tuvāk rakstainajām celainēm. Jāpiedomā par rakstiņu un velku savilkšanu galdiņos. Aušana vēl gana vienkārša. Šoreiz arī iemācījāmies “sapīt” celaines galus (tā, kā 1.bildē). Mājās pinot jostai bārkstis tik skaitīju pie sevis – labā, kreisā, labā, kreisā...

Otrajā nodarbībā iemācītais

Trešā reize - rakstainā celaine. Raksta zīmēšanu es noteikti sapratu un šķita, ka arī “ķieģelīšus” sapratu. Bet tikai nākamajā nodarbībā līdz galam sapratu kas un kā ar tiem “ķieģelīšiem” un celu griešanu prom vai uz sevi. Visādi citādi rezultāts ļoti skaists. Man ļoti patīk mans trešās nodarbības darbiņš - gan krāsas, gan rakstiņš, gan iemācītie knifiņi.

Trešās nodarbības skaistums

Ceturtā reize – vī, dieniņ :D Es jau nebūšu es, ja izvēlēšos kaut ko vienkāršu. Man jāizmēģina tas, ko es gribu, jo es zinu, ka es varu. Vienas citas meitenes mērķis ir noaust Zemgales villaines apaudu (tādēļ arī tapa šī grupiņa un mācības). Izskatīju visu Lilija Balgalves - Treimanes grāmatu “Celaines Celu jostu un apaudu aušana” un paliku pie Zemgales – Bauskas villaines apauda. Tā kā tas man ir mācību darbiņš un gribēju malas simetriskas, tad man nācās sagatavot diegus 38 celu galdiņiem. Es lielāko daļu vakara mērīju un vēru diegus. Otra liela daļa pagāja apauda uzsākšanai – nav joka lieta noturēt rokās 38 celu galdiņus un tos visus vēl pagriezt. Rezultātā man tapa apmēram 2cm. Bet galveno es iemācījos. Tagad tik jāturpina, lai noturas galvā iemācītais.

Zemgales apauda paraudziņa pats, pats sākums

Uz šo brīdi man ir 4 iesākti darbiņi, kurus noteikti pabeigšu. Tikai viens no tiem būs josta, pārējie mācību darbiņi, kas jāpabeidz. Jostu man jau pēc pirmās nodarbības paprasīja mans piekasīgākais “klients”. Šķirstīja 68.gada jostu grāmatu, iebakstīja ar pirkstu un teica: “Mammu, Tu man tādu uzšūsi?” (viņai viss ir šūšana – gan pati šūšana, gan adīšana, gan aušana) Jā, uzaudīšu! Es tikai dziju nopirkšu, krāsas varēsi izvēlēties pati. Un kluss prieks pie sevis ”Cik labi, ka viņa izvēlējās tik vienkāršu celaini”. Tā nu top mana 2.jostiņa.

Piekasīgākā "klienta" izvēlētās krāsas un raksts

Kad pabeigšu, centīšos ielikt pabeigto darbiņu bildes arī te.