Gribētos teikt zīda ceļš, bet nē… vilniņa, vilniņa

Vilniņa manās rokās paņēmās jau novembrī. Gribējās uzadīt vīram dūraiņus. Par dūraiņu oderīti viss bija skaidrs – vasarā nopirktā suņa vilnas dzija. Ārpusīte – gribēju rakstainu. Tiesa gan uz krāsām un krāsainumu kaut kā neiespringu, bet varbūt vajadzēja, jo rakstaini cimdi ir krāšņāki un, manuprāt, priecīgāk tādus rokās vilkt. Bet nu… tapa sarkani cimdi ar pelēku rakstiņu. Galvenais šajos cimdos – silti. Un jā… adīti rokām.

 

Pēc ilgiem laikiem adīju rokām - četras adatas un roku veiklība ;)

Kad uzadīju cimdus, izdomāju, ka gribu sev siltus maučus, jo, strādājot pie datora, rokas salst. Rakstu pati sazīmēju. Tikai, kad mauči jau bija gatavi, sapratu, ka varēju zīmēt citādāk un būtu bijis smukāk. Nekas, to tad nākamajiem. Ar krāsu izvēli atkal baigi neaizrāvos. Ņēmu dziju, kas bija mājās un gana daudz. Vai es šos mauču izmantoju strādājot pie datora? Hmmm… vairs nē, izrādās man rokās vilna kož. Vajadzētu ieadīt citas dzijas oderīti, bet uz to atkal jāsaņemās :D. Toties atradu citu pielietojumu – velku uz ādas cimdiem, ar kuriem stūrēju auto. Tā kā pārsvarā jāizbrauc īsi brīži, tad šajā gadījumā tīri labi noder - delnas locītavai tagad silti.

 

Vilnas mauči - adīti rokām

Iepriekšējā rakstā īsi ieminējos par adāmmašīnas salikšanu un iemēģināšu. Man tagad ir divas adāmmašīnas – 5.klase jeb kā es saku mazā mašīna, un 3.klase – kā es saku lielā mašīna. Bija jāiemēģina jaunā lielākā mašīna. Iemēģināšanas laikā uzadīju 3 pārus zeķes un jaku. Man nepatīk adīt zeķes uz adāmmašīnas, bet šīs adījās viegli un labi. Iespējams tādēļ, ka lielajai adāmmašīnai starp fantūrām ir lielāka atstarpe nekā mazajai mašīnai.

Pirms ļoti laba laika biju pirkusi biezu vilnas dziju. Adāmmašīnas kursos kā noslēguma darbs bija jāada mētelis audējrakstā. Tik skāde – mana mazā mašīna negribēja adīt audējrakstu :(. Mašīnu toreiz nesaremontēju, bet mēteli adīju platingā. Tā nu dzija palika neizmantota. Tagad man ir lielā mašīna un iespēja šo dziju izmantot. Ko nu adīt? Jaku. Un kādu? Nu, protams, ka ar pīnēm! (P.S. Mīlu pīnes)
Jaka tapinājās ilgi (pa vidu tapa iepriekš minētie 3 pāri zeķes), bet rezultāts ir labs (P.S. ir arī viena laža. Gribētāji var vērīgāk apskatīt foto, varbūt pamanīs. Tā kā jaka paredzēta man, tad lažu neārdīju, bet pielāgoju simetriski otru pusi).
Kad uzadīju muguru, sapratu, ka dzija var visam nepietikt. Tā nu sameklēju dziju, kuru varētu salikt kopā un dabūt līdzīgu biezumu, lai varētu detaļas uzadīt citādākas.

 

Uz lielās mašīnas pirmais lielais adījums

Patīk man šī jaka. Patīk pīnes, citas krāsas detaļas, augstā apkaklīte, kuru var nesāt arī kā parasto. Patīk, ka šī jaka ir ļoti silta.

Varbūt uz šīs mašīnas tuvākajās dienās taps vēl kāds pāris zeķu, bet tad gan jāmaina atpakaļ uz mazo, jo beidzot jāķeras pie sen solītā džempera.

Šis vasaras rokdarbiņi

Nu gluži kā koks ar diviem galiem – vasarā saku, pienāks rudens, būs brīvāks, varēs vairāk rokdarbiem veltīt laika. Pienāk rudens saprotu, ka jādara citas lietas un vasarā patiesībā bija daudz vairāk laika. Ziemas sezonā saku, pienāks vasara, būs brīvāks, varēs vairāk laika rokdarbiem veltīt un atkal tas pats – vasarā jādara vis kaut kas cits, un šķiet, ka ziemas sezonā ir vairāk brīvā laikā :D
Lai vai kā, vasaras periodā esmu pabeigusi vismaz 3 darbiņus:

- Adītu lina kleitu ar mežģīni
- Uzšuvu vīram lina šortus
- Pabeidzu meitai celoto jostu

Adīto kleitu man paprasīja uzadīt jau pagājušo gadu, kad sākās Covid mājās sēdēšana. Vēlme bija skaidra, tomēr šo darbiņu grūti bija iesākt. No sākuma nevarēju atrast īsto dziju. Vēlme bija kaut ko, kas nekož un pelēkā krāsā. Kad beidzot nonācu līdz paraudziņa adīšanai, dzija atkal nebija īstā – nebija savērpta, adījums griezās. Tad kaut kā pamanīju, ka man taču ir pelēks lins. Pamēģināju. Pašai patika. Uzadīju ¼, parādīju nākamajai īpašniecei. Abas atzinām par labu esam un tā nu lēnā garā, iedvesmas un brīvajos brīžos tapa pelēka lina kleita ar mežģīni. Pati esmu apmierināta ar rezultātu. Cerams, ka arī īpašniecei patīk un kleita labi nēsāsies.

Pelēka adīta lina kleita ar mežģīnēm, adīta mežģīnes apkaklīte

Šorti tapa tikai tādēļ, ka vīram esošajos šortos dibena daļā izdila caurums, citu šortu nebija un veikalā viņš sev jaunus nenopirka. Vēlreiz uz Rīgu dēļ šortiem braukt arī negribās. Izvēlējos lina audumu. Paprasīju vai krāsa derēs. Saņēmu akceptu. Sameklēju jau nozīmēto piegriezni un ķēros pie darba. Viena pilna diena un šorti gatavi ;) Arī ar šo darbiņu esmu apmierināta. Ir viena lieta, ko uzlabot, bet kopumā ir labi.

 

Lina šorti

Jostu es sāku celot jau pavasarī. Arī gandrīz pabeidzu pavasarī. Bija palicis tik izdomāt, kā sprādzes gala jostu apstrādāt, lai neirst. Idejas un domas bija, bet realizācija kavējās :D. Pat detaļas atnāca no Ķīnas, bet realizācija turpināja kavēties. Tad nu augusta pirmajā dienā beidzot pieķēros un gana ātri pabeidzu. Sākumā nebiju plānojusi likt aplīšus jostas caurumiem, bet meičuks teica, ka vajag. Nu… kā klients vēlas ;) Tad jau redzēs, kā nēsāsies. Laikam lieki piebilst, ka arī ar šo darbiņu esmu pamierināta. Ir nianses, pie kurām varbūt jāpiedomā, bet kopumā ir labi.

Celota josta ar sprādzi, ar vēl nepabeigtiem cauriņiem

Vienkārši smuki izskatās - tāda maza, raiba, tautiska čūskiņa

Pilnībā pabeigta (apstrādāti caurumiņi) celota josta ar sprādzi

Vēl viena celaine gatava

 Diezgan īsā laikā uztapināju vēl vienu celaini. Sākumā tapa paraudziņš ar 3 rakstu variantiem. Atšķirības it kā mazas, bet izskatās diezgan atšķirīgi. Dīvainā kārtā šī josta celojās raiti un gludi. Tik vienā vietā samisējās, bet to pamanīt nevar ;)

 

Sākumā tapušie paraudziņi

 

Gatava josta

 Ja jau tad jau.... Neatceros vairs kādu iemeslu dēļ, bet izņēmu no skapja Daces Nastevičas grāmatu "Adīti mauči". Ja jau pa vakariem ar adāmo mašīnu adīt nevar, jo visi guļ un gribas kaut ko padarīt (bet tajā brīdī josta neuzrunā), tad izdomāju, ka jāpamēģina atkal paņemt adatas rokās un paadīt.

Džemperus, jakas, šalles, cepures utt. es tagad adu ar adāmo mašīnu, jo tā vienkārši ir ātrāk. Bet mauči... arī ar adāmo mašīnu var ieadīt pērlītes, bet tur sanāk citādāk. Tā nu top pirmais maucis. Top ļoti lēnām, jo visu laiku citas lietas piesteidzas priekšā adīšanai. Šajā darbiņā redzu milzum daudz brāķu. Redzēs kā izskatīsies, kad abi būs gatavi un izmazgāti.

 

Top pirmais maucis. Mana šī brīža ļoti iecienītā tumši zilā krāsa (bildē tā neizskatās). Klāt izvēlējos bronzas krāsas pērlītes. Raksts - saliku kopā pati, bte idejas ņēmu gan no D.Nastevičas grāmatas, gan no domas, par to, ko es tur vispār gribu ieadīt.