Amata 2011, arī kustīga bilde

Rets ir tas gadījums, ka ir iespēja iegūt kādu nekustīgu bildi ar sevi upē, kur nu vēl kustīgu. Te Wilx mazliet pacentās. Pats gan viņš kadrā netika - kamēr gāju uz filmēšanas punktu, šamais jau bija paspējis aizsteigties līdz savai laivai ar visu filmējamo aparātu

Klipiņā - pirmie 3 mēs, pārējie... ir pārējie ;)

Amata 2011

Šo pavasari kaut kā gadījās, ka dikti gaidīju, kad varēs braukt pa upēm. Nu tad... šodien atklāju sezonu ;) Šodien nobraucām pa Amatu. Starts tāds pats kā pagājušo gadu – Amatasciema izbijušā dzelzceļa tilts, finišs - Līgatnes tilts.

Diena auksta – kādi 5 grādi plusā, ūdens temperatūra mazliet virs nulles, auksts vējš. ūdens līmenis - 169. Uz laivojiena orto pusi man pamatīgi nosala rokas. Par to tik vien domāju, kā tikt ātrāk līdz finišam un sasildīt pārsalušās rokas. Bet Wilx pie Zvārtes ieža manas rokas izglāba – iedeva parastos siltos cimdus.
Pozitīvi tas, ka nepiepildījās laika prognoze – nevis lija, bet gan startā un finišā spīdēja saulīte. Līdz ar to nosala tikai rokas un kājas, bet pašai bija ok. Patīkami.

Amata šodien bija laivotāju pilna. Šoreiz redzēju dikti daudzus peldētājus un tukšas, pa upi slīdošas, laivas. Daži skaisti no laivām izvēlās pie Billes aizsprosta, dažus redzējām iepeldam finišā. Vairākiem peldētājiem savu izpalīdzīgo roku sniedza arī mūsu kompānijas cilvēki :)

Daži redzētie un dzirdētie apgāzieni:

Pie Billes aizsprosta 2 laivas pēc kārtas apkrita ļoti līdzīgi. Billes aizsprostam bija jābrauc pa vidu. Šīs 2 laivas padevās uz labo krastu, kur kā pīķis ārā tupēja koks, kā arī labajā pusē ir stāvs kritums. Šīs 2 laivas uzbrauca kokam un laivotāji kā zirņi izkrita no ūdens transportiņiem.

Savukārt aiz līkuma, straume nesa uz kreiso pusi. Ja laicīgi neskatījās, kas notiek, tad pa taisno varēja iebraukt eglē. Tur tad arī bija piespiestas 3 laivas, kuras daži cilvēciņi mēģināja nocelt.

Finišā trakākais bija vienai kompānijai, kurai kaut kur pirms tam viena laiva, visticamāk bija apgāzusies (iespējams pie lustūža). 2 airē, 2 turas pie laivas, no kuriem savukārt viena knapi nonāca līdz krastam, jo aukstais ūdens jau bija darījis savu (tik aukstā ūdenī ķermenis atdziestot 5 minūšu laikā ). Un tikai pēc kādām minūtēm 10 ieraudzījām šīs kompānijas vēl vienus laivotājus, kas centīgi īrās paši un vēl otru laivu vilka uz finišu.

Savukārt dzirdēts stāsts – laivotājam nostāstīts, kā jāizbrauc lustūzis. Rezultātā 2 laivas strauji pietuvojušās pa priekšu braucošam katamarānam, uz kura tup krietni uz krūti paņēmuši airētāji. Visi esot barā kaut kā tikuši gar lustūzi + vēl viens no katamarāna večiem esot atmuguriski iegāzies ūdenī – kājas aizāķētas pie katamarāna, galva zem ūdens, augšā netiek. Šos braucējus neredzēju, bet būtu bijis interesanti no malas apskatīties, kā šāda čupa tiek garām lustūzim :D

Jau otro reizi piefiksēju, ka pēc laivošanas nespēju normāli ar mašīnu pabraukt – gāzes pedālis nemanot pats spiežas un ātrums ļoti fiksi pārsniedz atļauto.

Ļoti daudz bildes ir atrodamas iekš www.laivas.lv:
http://www.laivas.lv/gallery.php?id=423402
http://www.laivas.lv/gallery.php?id=423461
http://www.laivas.lv/gallery.php?id=423582

Kā arī: http://www.plasma-power.lv/amata.html

Amata, 05.04.2010

Pēc 2.aprīļa ziņām par notikumiem Amatā (Egle pār upi, daudz overu, kaudze pazaudēta inventāra), uz Amatu braucu ar trīcošu sirdi.

Kā jau ierasts, visi satikāmies pie šosejas tilta, apskatījāmies līmeni un devāmies uz starta vietu – šoreiz tas bija Amatas ciemā pie dzelzceļa tilta, kur no dzelzceļa tik ceļš vien palicis.

Kaut kur sākumposmā	pie Billes aizsprosta

Kopumā brauciens ļoti labs, nekā traka, ūdens līmenis krietni krities kopš piektdienas, kad mēs braucām pa Vesetu (172cm). Man ļoti patikās Billes aizsprosta izbrauciens un krācītes pie Zvārtes ieža. Super.

Kad jau laiva bija krastā, jau gribējās teikt, ka šis ir bijis veiksmīgs brauciens – ne overi, ne kokos iebraukts, ne laivas plēstas. Bet kur nu... finišā skatos, Modris ļoti ātri kaut kur skrien: „Modri, kur tu tā skrien? :)”. Izrādās, jau nesot laivu no upes, kā nu gadījies, kā ne, mantu maiss ir izkritis no laivas un aizpeldējis pa upi. Skrienot Modris nepanāca. Nu ko tad... JankS un Modris sēdās laivā un devās tālāk pa upi pēc mantu maisa. Pēc varbūt stundas Mantu maiss bija rokā un laivotāji atgriezušies.

Elge, pie kuras piektdien daudzi tika vilkti ārā	Vēl ir ledus

Foto: Wilx

Pavasara laivošana II

13.aprīlis - vēlreiz Amata
Manam jauniegūtajam Nirokam 2.brauciens – veiksmīgs. Upē ūdens vairāk nekā 5.aprīlī, straume gana liela un posmu no Melturu tilta līdz Līgatnes tiltam nobraucām krietni ātrāk nekā iepriekšējā reizē (kādās 4h ar visām pauzēm). Finišā īsi pirms prombraukšanas redzējām vienu veiklu overi (laivas apgāziens) – kompānija izskatījās riktīgi „iesilusi” un iespējams paši vairs nesaprata, ko dara :D

bilde no www.azarts.lv

Pavasara laivošana

Pēc laikam 2 gadu pārtraukuma šopavasar atkal laivoju.

5.aprīlis – Amata
Man nekad nav paticis agri celties. Pat doma, ka tas ir dēļ laivošana, nepatiku nemazina. Tomēr mirklī, kad sāk riktēties laivošanai – ģerbties laivošanas apģērbā, pumpēt laivu un kur nu vēl kad laiva tiek ielaista ūdenī un pats jau sēdi laivā… super. Sajūtas ir kolosālas. Tā šajā reizē… tiklīdz es iesēdos laivā es sapratu, ka gribu pati savu laivu un pati airēt, stūrēt un ja (ne)paveicas krist ūdenī.
Amatas brauciens izvērtās gana interesants. Īsi pēc starta pie HES-a Modrim laiva pušu, arī ūdens bikses, neoprēns un arī celis paskādēts. Lai arī ūdens nelikās nekāds straujais kāds no ungāru kajakeriem pazaudēja airi un tika pārsēdināts Jāņa laivā.

10.aprīlis – Veseta
Pirmais brauciens manam jauniegūtajam Nirokam. :) Iesvētīju godam – 2 reizes peldēju: vienu reizi sāniski ieplēsu muciņā un tā apgāza i laivu i mani. Otro reizi gribējās pieturēties pie koka, kamēr pārējie pabrauc man garām :D:D:D. Zars mani noslaucīja no laivas un laivu apgāza otrādāk.

<- bilde no www.azarts.lv