Vilniņa manās rokās paņēmās jau novembrī. Gribējās uzadīt vīram dūraiņus. Par dūraiņu oderīti viss bija skaidrs – vasarā nopirktā suņa vilnas dzija. Ārpusīte – gribēju rakstainu. Tiesa gan uz krāsām un krāsainumu kaut kā neiespringu, bet varbūt vajadzēja, jo rakstaini cimdi ir krāšņāki un, manuprāt, priecīgāk tādus rokās vilkt. Bet nu… tapa sarkani cimdi ar pelēku rakstiņu. Galvenais šajos cimdos – silti. Un jā… adīti rokām.
Kad uzadīju cimdus, izdomāju, ka gribu sev siltus maučus, jo, strādājot
pie datora, rokas salst. Rakstu pati sazīmēju. Tikai, kad mauči jau bija
gatavi, sapratu, ka varēju zīmēt citādāk un būtu bijis smukāk. Nekas, to
tad nākamajiem. Ar krāsu izvēli atkal baigi neaizrāvos. Ņēmu dziju, kas
bija mājās un gana daudz. Vai es šos mauču izmantoju strādājot pie
datora? Hmmm… vairs nē, izrādās man rokās vilna kož. Vajadzētu ieadīt
citas dzijas oderīti, bet uz to atkal jāsaņemās :D. Toties atradu citu
pielietojumu – velku uz ādas cimdiem, ar kuriem stūrēju auto. Tā kā
pārsvarā jāizbrauc īsi brīži, tad šajā gadījumā tīri labi noder - delnas locītavai tagad silti.
Iepriekšējā rakstā īsi ieminējos par adāmmašīnas salikšanu un iemēģināšu. Man tagad ir divas adāmmašīnas – 5.klase jeb kā es saku mazā mašīna, un 3.klase – kā es saku lielā mašīna. Bija jāiemēģina jaunā lielākā mašīna. Iemēģināšanas laikā uzadīju 3 pārus zeķes un jaku. Man nepatīk adīt zeķes uz adāmmašīnas, bet šīs adījās viegli un labi. Iespējams tādēļ, ka lielajai adāmmašīnai starp fantūrām ir lielāka atstarpe nekā mazajai mašīnai.
Pirms ļoti laba laika biju pirkusi biezu vilnas dziju. Adāmmašīnas kursos kā
noslēguma darbs bija jāada mētelis audējrakstā. Tik skāde – mana mazā
mašīna negribēja adīt audējrakstu :(. Mašīnu toreiz nesaremontēju, bet
mēteli adīju platingā. Tā nu dzija palika neizmantota. Tagad man ir
lielā mašīna un iespēja šo dziju izmantot. Ko nu adīt? Jaku. Un kādu?
Nu, protams, ka ar pīnēm! (P.S. Mīlu pīnes)
Jaka tapinājās ilgi (pa vidu tapa iepriekš minētie 3 pāri zeķes), bet rezultāts ir labs (P.S. ir arī viena laža. Gribētāji var vērīgāk apskatīt foto, varbūt pamanīs. Tā kā jaka paredzēta man, tad lažu neārdīju, bet pielāgoju simetriski otru pusi).
Kad
uzadīju muguru, sapratu, ka dzija var visam nepietikt. Tā nu sameklēju
dziju, kuru varētu salikt kopā un dabūt līdzīgu biezumu, lai varētu
detaļas uzadīt citādākas.
Patīk man šī jaka. Patīk pīnes, citas
krāsas detaļas, augstā apkaklīte, kuru var nesāt arī kā parasto. Patīk,
ka šī jaka ir ļoti silta.
Varbūt uz šīs mašīnas tuvākajās dienās taps vēl kāds pāris zeķu, bet tad gan jāmaina atpakaļ uz mazo, jo beidzot jāķeras pie sen solītā džempera.
