Pēc šodienas Nepālas pieveiktie 4300m liekas tāds nieks. Šodien Tukuma apkārtnē mācījāmies pamata lietas kāpšanai sniegotā kalnā: ko darīt, kad kāpjot kalnā ir gadījies krist un sākas šļūciens no kalna, kā staigāt ar dzelkšņiem un ar dzelkšņiem kājās arī „izdzīvot” šļūciena laikā.
Nu traki, jūtos kā iz...a jāņoga (atvainojiet). Šodien visu dienu laikam bija ap -10grādi pēc Celsija. Pēc dienas pavadītas sniegā un uz pauguriņa ;), sapratu, kas man vajadzīgs – no apģērba kārtīgas zeķes un bahilas, uz kalna – NEKRIST, lai šodien praktizētais nav jāpielieto. :)
svētdiena, 2009. gada 20. decembris
piektdiena, 2009. gada 23. oktobris
Popielas popūrijs pēc sadraudzības koncerta Salaspilī
Kad mums pavēstīja, ka būs popiela un jāsagatavo priekšnesums, radās jautājums, kad es vispār pēdējo reizi ko līdzīgu popielai esmu redzējusi :)
Idejas, idejas, viens mēģinājums, mūzikas pārveidošana un gatavs. Mūsu priekšnesums sastāvēja no 3 daļām, katra ar savu odziņu:
- Nora Bumbiere – Es gribu dejot bugi. Paātrinātā tempā pie Noras Bumbieres un bekvokālistu dziedājuma Teiksmas meitenes dejoja disko.
- Maikls Džeksons – Billy jean. Teiksmas puišu un Jāņa Ērgļa solo iznāciens.
- Latviešu tautas dziesma – Caur sidraba birzi gāju. Teiksmas meiteņu un solista Gintiņa iznāciens.
Man patika.
Idejas, idejas, viens mēģinājums, mūzikas pārveidošana un gatavs. Mūsu priekšnesums sastāvēja no 3 daļām, katra ar savu odziņu:
- Nora Bumbiere – Es gribu dejot bugi. Paātrinātā tempā pie Noras Bumbieres un bekvokālistu dziedājuma Teiksmas meitenes dejoja disko.
 |
 |
 |
trešdiena, 2009. gada 21. oktobris
Teiksmas foto sesijas 2010.gada kalendāram
Šķiet, šī ideja radās Ziemelim – veidot deju kolektīvu kalendāru. Tika nolemts, ka kalendāram tiks fotografēti tie kolektīvi, kas pavasarī piedalījās koncertā Deja mazajai sirsniņai (Daiļrade, Dancis, Līgo, Rotaļa, Teiksma, Vektors). Lai vai kā... es tikai piedalījos un biju tur, kur jābūt. Tagad tik gaidu rezultātu – 2010.gada kalendāru.
Mēs katrs ikdienā strādājam, studējam, katram ir sava ģimene utt. Bet vakaros mēs visi satiekamies mēģinājumos un brīvdienās koncertos. Foto sesijā mēs parādām kādu nodarbi. Mums, Teiksmai, tika Kuģošanas un Lauksaimniecības tēma.
Kuģošanas tēmai Teiksmas prezidents un Teiksmas pirmā lēdija :) sagādāja kuģi, uz kura izveikt foto sesiju. Bija laikam augusta otra puse, tuvojās vēsie vakari, bet mēs uz kuģa centīgi pozējām mūsu fotogrāfam Ziemelim. Bildes vēl neesam redzējuši, bet ir pāris kadri, kas tapa ar citu bilžu fiksējamo.
Lauksaimniecības tēmai attiecīgos apstākļus arī sagādāja Teiksmas prezidents – viņa vecāku mājās kartupeļu lauks. Protams, neiztika bez talkas. Norakām dažas vadziņas kartupeļu un varējām ķerties arī pie fotografēšanās. Arī šīs bildes nav redzētas, bet ir pāris kadri, kur Teiksmas meitenes labprāt iepozēja neoficiālajam fotogrāfam.
Pāris bildītes būs vēlāk
 |
Kuģošanas tēmai Teiksmas prezidents un Teiksmas pirmā lēdija :) sagādāja kuģi, uz kura izveikt foto sesiju. Bija laikam augusta otra puse, tuvojās vēsie vakari, bet mēs uz kuģa centīgi pozējām mūsu fotogrāfam Ziemelim. Bildes vēl neesam redzējuši, bet ir pāris kadri, kas tapa ar citu bilžu fiksējamo.
Lauksaimniecības tēmai attiecīgos apstākļus arī sagādāja Teiksmas prezidents – viņa vecāku mājās kartupeļu lauks. Protams, neiztika bez talkas. Norakām dažas vadziņas kartupeļu un varējām ķerties arī pie fotografēšanās. Arī šīs bildes nav redzētas, bet ir pāris kadri, kur Teiksmas meitenes labprāt iepozēja neoficiālajam fotogrāfam.
Pāris bildītes būs vēlāk
pirmdiena, 2009. gada 3. augusts
Abava
Maršruts: Plosti -> Veģu tilts (~19km)
Laivotāji: Es, Wilx, Amanda, Tīna, Aija, Ziema
Laiciņš tieši kā priekš laivošanas – ne auksts, ne karsts. Saule mūs nelutināja ar savu klātbūtni, mākoņi nemaz nedomāja pazust ne sestdien, ne svētdien, bet bija silts. Vienīgais nepatīkamais – sestdien ik pa brīdim pūta gana spēcīgs pretvējš, līdz ar to nekāda lielā atpūta nesanāca – bija jāairē.
Šis laivojiens sākās ar vairākiem šķēršļiem – atkrita viens no braucējiem, nekādi nevarēja dabūt otru mašīnu, mājas saimnieks upes finišā. Mēs parasti cenšamies atrast kādu māju starta un finiša tuvumā, lai tur atstātu mašīnas. Līdz šim mums bija veicies, gandrīz vienmēr māju saimnieki bija ļoti pretimnākoši un labprāt atļāva mašīnu uz laivošanas dienām atstāt viņu māju tuvumā vai pat sētā. Šoreiz saimnieks bija nejauks. Sagaidīja nelaipni: „Tas jau kļūst par ieradumu... nē nevarētu...” dzīt prom it kā nedzina, bet gaidīja, ka es griezīšos un iešu prom. Bet es teicu, ka mēs tukšā nebraucam, atdevu sagādāto cienastiņu un noparkoju mašīnu saimnieka norādītajā vietā. Lai viņam laba veselība ;)
Abava: par pašu upi biju vīlusies. Straume gandrīz nekāda, skati nav nekādi īpašie (bet man tas netraucē laivot), pretvējā laivu pūš atpakaļ, cilvēku uz upes padaudz (mūs apdzina vairākas kanoe grupas). Krastos diezgan daudz nakšņošanas vietas, kas arī liecina, ka Abava ir populāra laivotāju vidū.
Bet viss galu galā bija labi un laivošana izdevās. Pēc pirmās dienas airējiena un smieklīgajiem kašķiem, nonācām pie Abavas rumbas. Smuka. Pārstūmām laivas un vēl mazliet palaivojām tālāk un atradām naktsvietu (nakšņošanas vietas līdz rumbai ir daudz vairāk, nekā aiz).
Otrajai dienai palika vairs tikai kādi 5km. :) Tos tad svētdien arī godam noslīdējām pa upi. Airi tika cilāti tikai tik vien, lai neieslīdētu krastā. Vēl tik apstājāmies pie Sventes dzirnavu trošu tiltiņa (kas bija tūlīt aiz mūsu nakšņošanas vietas) – pašļūkājām pār upi un iegājām azartā.
Ko atcerēties: EU, Airē!
Laivotāji: Es, Wilx, Amanda, Tīna, Aija, Ziema
Laiciņš tieši kā priekš laivošanas – ne auksts, ne karsts. Saule mūs nelutināja ar savu klātbūtni, mākoņi nemaz nedomāja pazust ne sestdien, ne svētdien, bet bija silts. Vienīgais nepatīkamais – sestdien ik pa brīdim pūta gana spēcīgs pretvējš, līdz ar to nekāda lielā atpūta nesanāca – bija jāairē.
Šis laivojiens sākās ar vairākiem šķēršļiem – atkrita viens no braucējiem, nekādi nevarēja dabūt otru mašīnu, mājas saimnieks upes finišā. Mēs parasti cenšamies atrast kādu māju starta un finiša tuvumā, lai tur atstātu mašīnas. Līdz šim mums bija veicies, gandrīz vienmēr māju saimnieki bija ļoti pretimnākoši un labprāt atļāva mašīnu uz laivošanas dienām atstāt viņu māju tuvumā vai pat sētā. Šoreiz saimnieks bija nejauks. Sagaidīja nelaipni: „Tas jau kļūst par ieradumu... nē nevarētu...” dzīt prom it kā nedzina, bet gaidīja, ka es griezīšos un iešu prom. Bet es teicu, ka mēs tukšā nebraucam, atdevu sagādāto cienastiņu un noparkoju mašīnu saimnieka norādītajā vietā. Lai viņam laba veselība ;)
Abava: par pašu upi biju vīlusies. Straume gandrīz nekāda, skati nav nekādi īpašie (bet man tas netraucē laivot), pretvējā laivu pūš atpakaļ, cilvēku uz upes padaudz (mūs apdzina vairākas kanoe grupas). Krastos diezgan daudz nakšņošanas vietas, kas arī liecina, ka Abava ir populāra laivotāju vidū.
Bet viss galu galā bija labi un laivošana izdevās. Pēc pirmās dienas airējiena un smieklīgajiem kašķiem, nonācām pie Abavas rumbas. Smuka. Pārstūmām laivas un vēl mazliet palaivojām tālāk un atradām naktsvietu (nakšņošanas vietas līdz rumbai ir daudz vairāk, nekā aiz).
Otrajai dienai palika vairs tikai kādi 5km. :) Tos tad svētdien arī godam noslīdējām pa upi. Airi tika cilāti tikai tik vien, lai neieslīdētu krastā. Vēl tik apstājāmies pie Sventes dzirnavu trošu tiltiņa (kas bija tūlīt aiz mūsu nakšņošanas vietas) – pašļūkājām pār upi un iegājām azartā.
Ko atcerēties: EU, Airē!
ceturtdiena, 2009. gada 30. jūlijs
Klaipēda, Eiropeāde 2009
Šķiet, jāsāk ar vārdiem... reiz bija vai tas sākās tai tālajā 2004.gadā :)
Zināju, ka Rīgā būs Eiropeāde un šo pasākumu es negribēju laist garām. Es pieteicos būt par gidu kādai no dalībnieku grupām. Rakstīju iesniegumu un viss notika. Man piešķīra būt gidam kādai čehu grupai Kohutek no Morāvijas reģiona. Divos vārdos – bija jautri. Un toreiz tas beidzās ar manu līdzceļošanu uz Čehiju.
Šogad Eiropeāde notika Klaipēdā, kas ir tikai nieka ~250km braucienā no Jelgavas. Ziņa no čehiem, īss brīdis domāšanas un pagājušo sestdienu un svētdienu es pavadīju Klaipēdā. Super nedēļas nogale. Redzēju pāris grupu koncertus, gājienu, vakara koncertu dalībniekiem un noslēguma koncertu svētdien. Nu jā... un nakts ballīte skolā tautiskā čehu stilā ar čehu dziesmām.
Zināju, ka Rīgā būs Eiropeāde un šo pasākumu es negribēju laist garām. Es pieteicos būt par gidu kādai no dalībnieku grupām. Rakstīju iesniegumu un viss notika. Man piešķīra būt gidam kādai čehu grupai Kohutek no Morāvijas reģiona. Divos vārdos – bija jautri. Un toreiz tas beidzās ar manu līdzceļošanu uz Čehiju.
 |
| Čehi |
ceturtdiena, 2009. gada 16. jūlijs
Salaca
Maršruts: Mazsalaca –> Vīķu tilts (32km)
Laivotāji: Es, Wilx, Amanda, JankS, Modris, Dāvis
11. un 12. jūliju pavadījām laivojot pa Salacu. Laiks – nekad nav tik labi, lai nebūtu vēl labāk un nekad nav tik slikti, lai nebūtu vēl slitkāt. Līdz ar to… laiks bija ok :) – nu … nosacīti.
Sestdien jau 9 no rīta bijām Mazsalacā pie upes. Pēc sagatavošanās darbiem pa lietu sēdāmies laivās un sākām laivot. Un tā mēs pa lietu nolaivojām kādu pusstundu/ stundu. Vēlāk laiks bija tīri jauks. Par sauli sūdzēties gan nevarēja, tā slēpās aiz mākoņiem, bet auksts arī nebija. Ap 6 vakarā atkal sāka līt. Šī lietus beigas tā arī nesagaidīju. Pa lietu uzcēlām teltis, iekurinājām ugunskuru, izvārījām ēst, paēdām, izdzērām aliņu, papļāpājām :) Viss kā nākas + vēl lietus.
Svētdien laiks gan bija jauks – saule sildīja, bet karsts nebija. Tieši laikā.
Pati upe – jauka. Man patika. Straume pieteikoša, lai vairāk slinkotu nekā airētu. Droši varu teikt, ka pusi no laivojiena vienkārši slīdējām pa upi, apcerējām trušu alas un tur mītošos trušus, alni (vai tas tomēr bija briedis?) un ķenkuru ;)))
Skātāmie objekti iekrita laivojiena pirmajā dienā – skaņais kalns, alas, klintis. Wilx jau šeit reiz bija laivojis un parādīja mums Xalas. Tās ir vērts redzēt, vērts tajās ielīst… ielīst tālāk pa šauro eju un vēl tālāk (bet tur es kaut kā nesadūšojos ielīst). Kur tādas Xalas ir? Meklējiet, jābūt. Kaut kur Salacas krastā. Lai šīs alas netiktu makten postītas un bojātas, tās var atrast tikai zinātāji un tie, kas tiešām tās grib atrast. Nekur tās netiek afišētas, arī fotogrāfiju nav.
Otrajā dienā nebija ne alu, ne klinšu. Tikai koki, krūmi, putni, klusums un 4 laivas ar 6 pasažieriem.
Foto: Saniata; Wilx
Laivotāji: Es, Wilx, Amanda, JankS, Modris, Dāvis
11. un 12. jūliju pavadījām laivojot pa Salacu. Laiks – nekad nav tik labi, lai nebūtu vēl labāk un nekad nav tik slikti, lai nebūtu vēl slitkāt. Līdz ar to… laiks bija ok :) – nu … nosacīti.
Sestdien jau 9 no rīta bijām Mazsalacā pie upes. Pēc sagatavošanās darbiem pa lietu sēdāmies laivās un sākām laivot. Un tā mēs pa lietu nolaivojām kādu pusstundu/ stundu. Vēlāk laiks bija tīri jauks. Par sauli sūdzēties gan nevarēja, tā slēpās aiz mākoņiem, bet auksts arī nebija. Ap 6 vakarā atkal sāka līt. Šī lietus beigas tā arī nesagaidīju. Pa lietu uzcēlām teltis, iekurinājām ugunskuru, izvārījām ēst, paēdām, izdzērām aliņu, papļāpājām :) Viss kā nākas + vēl lietus.
Svētdien laiks gan bija jauks – saule sildīja, bet karsts nebija. Tieši laikā.
Pati upe – jauka. Man patika. Straume pieteikoša, lai vairāk slinkotu nekā airētu. Droši varu teikt, ka pusi no laivojiena vienkārši slīdējām pa upi, apcerējām trušu alas un tur mītošos trušus, alni (vai tas tomēr bija briedis?) un ķenkuru ;)))
 |  |  |
| Salacas klintiņas | ||
 |  |  |
| Mantu žāvēšana | Atpūta uz ūdens | Tilts pār Salacu |
Otrajā dienā nebija ne alu, ne klinšu. Tikai koki, krūmi, putni, klusums un 4 laivas ar 6 pasažieriem.
Foto: Saniata; Wilx
otrdiena, 2009. gada 7. jūlijs
Jūnijs = koncerts
Jūnijs sanāca tāds kā deju koncertu maratons ar finišu 2.jūlijā.
7.06 – Rīgas dejotāju svētki Arēnā Rīga „Vedam danci šovakar”
Šis koncerts man ļoti patika. Dejojās viegli un ar lielu patiku. Ja ir vēlme redzēt kādas bildes tad: EasyGet; Foto ziņu aģentūra f64
Arī pa TV rādīja šo koncertu, tomēr ai ai ai, kāda vilšanās - no koncerta izgriezta vesela kaudze deju :(
13.06 – Jumpraviņas jubilejas koncerts Jumpravā
Laika apstākļi mūs īpaši nelutināja – lija lietus. Tomēr, kad bija jādejo mums, lietus vairs nelija, bet peļķes... tās gan bija varenas :). Ballīte - :D:D:D Lietus nelija, muzikanti mācīja ezīti runāt (savējie sapratīs)
19.06 – Teiksmas dižkoncerts Ķīpsalā
Bija tāds koncerts. Nodejojām. Īstais azarts dejot parādījās tikai 2.daļā uz uzvedumu „No tevis kaut kur tālumā”.
Bildes var redzēt iekš www.azarts.lv. Un dažas ieskatam šeit pat
02.07 – deju uzvedums no Sirsniņas sirsniņai Valmierā
Mjā... vot sezonas nobeigums. Atbraucām, izmēģinājām, nodejojām un braucām mājās. Fu... tā gribējās ballīti, bet še tev... un mēs jau nebijām vienīgais kolektīvs, kas tālu braukuši... Valmierai fui ;)
Un tagad – nekādu mēģinājumu.
7.06 – Rīgas dejotāju svētki Arēnā Rīga „Vedam danci šovakar”
Šis koncerts man ļoti patika. Dejojās viegli un ar lielu patiku. Ja ir vēlme redzēt kādas bildes tad: EasyGet; Foto ziņu aģentūra f64
Arī pa TV rādīja šo koncertu, tomēr ai ai ai, kāda vilšanās - no koncerta izgriezta vesela kaudze deju :(
13.06 – Jumpraviņas jubilejas koncerts Jumpravā
Laika apstākļi mūs īpaši nelutināja – lija lietus. Tomēr, kad bija jādejo mums, lietus vairs nelija, bet peļķes... tās gan bija varenas :). Ballīte - :D:D:D Lietus nelija, muzikanti mācīja ezīti runāt (savējie sapratīs)
19.06 – Teiksmas dižkoncerts Ķīpsalā
Bija tāds koncerts. Nodejojām. Īstais azarts dejot parādījās tikai 2.daļā uz uzvedumu „No tevis kaut kur tālumā”.
Bildes var redzēt iekš www.azarts.lv. Un dažas ieskatam šeit pat
 |  |
| Gatves deja | Meitu māte |
 |  |
| Deju svīta "Kas to Rīgu dimdināja" | Uzvedums "No tevis kaut kur tālumā" |
02.07 – deju uzvedums no Sirsniņas sirsniņai Valmierā
Mjā... vot sezonas nobeigums. Atbraucām, izmēģinājām, nodejojām un braucām mājās. Fu... tā gribējās ballīti, bet še tev... un mēs jau nebijām vienīgais kolektīvs, kas tālu braukuši... Valmierai fui ;)
Un tagad – nekādu mēģinājumu.
otrdiena, 2009. gada 30. jūnijs
5 dienas, 3 upes, 1 ezers un jūra
Šogad uz Līgo bija 5 brīvdienas, kuras tika izmantotas ļoti lietderīgi – atpūšoties laivojot. Mūsu maršruts – Engure (sākot no mazliet virs Ventspils šosejas tilta), Puzes ezers, Rinda, Irbe un klāt vēl mazliet jūra. Peldlīdzekļi – piepūšamās laivas.
Visu maršrutu mēs pieveicām 4 dienās, 5. dienā ilgāk pagulējām, palaivojām pa jūru.
Airēšana pārsvarā nebija no vieglajām, jo var teikt visu laiku pūta spēcīgs pretvējš. Tajās dienās visu laiku bija Z/ ZR vēji. Un pieveicamais upju garums arī nebija no mazajiem – gandrīz 83km.
Maršruts: Mazliet pirms Ventspils šosejas tilta pār Enguri -> Jūra
Laivotāji: Es, Aldis, Modris, Dāvis un gandrīz pēdējā brīdī mums pievienojās Ivo un Gunita.
Engure (16.7 km)
Maza, līkumaina upīte, ar pāris vietās sagāztiem kokiem, viens apnesiens un uz stikla sagriezta laiva. Sivēni cilvēki, kas izmet krastos saplēstas pudeles :(. Krasti niedrēs, diezgan dubļaini, bet tik un tā skaisti. Enguri mēs pieveicām pirmajā dienā.
Puzes ezers (4km)
Arī Puzes ezeru mēs pieveicām pirmajā dienā. Krastā vējš izskatījās tīri mums derīgs – no sāniem. Bet tiklīdz sākām airēt, tā sveiki... vējš no sāniem un mazliet pretī, bet spēcīgs un tā jāairē 4km. Paldies Modrim un Dāvim, kas man nāca talkā – piesēja manu Niroku pie sava Bubo un tā nu mēs visi 3 airējām. Pāri tikām apmēram 2,5 stundu laikā. Un tad jau tik atlika ik vakara izdarības – malkas vākšana, ugunskura kurināšana, ēst taisīšana, telts celšana, ēšana un došanās čučēt pēc pamatīgā airējiena.
Rinda (28.9 km)
Rindas upes pirmais rīts sākās ar gulbju ģimenes apciemojumu. Skaistuļi. Un tad jau ik rīta izdarības – mošanās, Modris un Dāvis kurināja ugunskuru un vārīja ūdeni brokastīm, maizīšu taisīšana, brokastošana, pakošanās un došanās ceļā.
Rinda , iztekot no Puzes ezera, ir tikpat kā ezers – baigie plašumi. Vēlāk pļavas, niedru lauki, smaržojošas ūdens mētras, līkumu līkumi, mazliet „kāpostu lauki” (daudz ūdens zāles upē, kas bremzē laivas slīdēšanu), vēl vēlāk (jau nākamajā dienā) lielāki „kāpostu lauki”, pļava, kur kaut kur tālumā pavīd koki, govis, kas nāk pie upes dzert, pretvējš, pretvējš un pie Rindas ciema parādījās lielāka straumīte. Tur varēja kārtīgāk atpūsties.
Irbe (33.2 km)
Protams, lielāka nekā Rinda. Straume sākumā patīkama. Var pat neairēt un ļauties straumei, lai tā nes.
Irbes krastā mēs izcēlāmies, lai apskatītu Irbenes lokatoru (tagad to sauc Irbenes radioteleskops un tas atrodas Ventspils starptautiskajā radioastronomijas centrā). Iespaidīgs.
Tālāk laivojot parādījās skaisti smilšu krasti, baltās smiltis, odi ;)
Pēdējās dienas airējiens pa Irbi bija vairāk atpūta. Lai arī straume nebija liela un pūta pretvējš, airējies bija samērā viegls. Pēdēji km pirms jūras, gan nebija atpūta – jūras vējš un vilnīši deva savu. Tomēr, kas tur pa skatiem. Skaistums. Diemžēl, to visu nofotografēt man neizdevās – noplīsa fotoaparāts :(
Jūra
Pēdējā dienā noairējām atlikušos metrus no nakšņošanas vietas līdz jūrai un veltījām mazliet laika, lai pabraukātos pa jūras vilnīšiem. Tas bija super. Vējš vēl lielāks nekā iepriekšējā vakarā un viļņi arī. Sausā krastā nonākt man neizdevās.
Foto: Saniata; Wilx (www.azarts.lv)
Visu maršrutu mēs pieveicām 4 dienās, 5. dienā ilgāk pagulējām, palaivojām pa jūru.
Airēšana pārsvarā nebija no vieglajām, jo var teikt visu laiku pūta spēcīgs pretvējš. Tajās dienās visu laiku bija Z/ ZR vēji. Un pieveicamais upju garums arī nebija no mazajiem – gandrīz 83km.
Maršruts: Mazliet pirms Ventspils šosejas tilta pār Enguri -> Jūra
Laivotāji: Es, Aldis, Modris, Dāvis un gandrīz pēdējā brīdī mums pievienojās Ivo un Gunita.
 |
Engure (16.7 km)
Maza, līkumaina upīte, ar pāris vietās sagāztiem kokiem, viens apnesiens un uz stikla sagriezta laiva. Sivēni cilvēki, kas izmet krastos saplēstas pudeles :(. Krasti niedrēs, diezgan dubļaini, bet tik un tā skaisti. Enguri mēs pieveicām pirmajā dienā.
 |  |
| niedrainie krasti | ielāps |
Puzes ezers (4km)
Arī Puzes ezeru mēs pieveicām pirmajā dienā. Krastā vējš izskatījās tīri mums derīgs – no sāniem. Bet tiklīdz sākām airēt, tā sveiki... vējš no sāniem un mazliet pretī, bet spēcīgs un tā jāairē 4km. Paldies Modrim un Dāvim, kas man nāca talkā – piesēja manu Niroku pie sava Bubo un tā nu mēs visi 3 airējām. Pāri tikām apmēram 2,5 stundu laikā. Un tad jau tik atlika ik vakara izdarības – malkas vākšana, ugunskura kurināšana, ēst taisīšana, telts celšana, ēšana un došanās čučēt pēc pamatīgā airējiena.
 |  |
| gatavi cīnīties ar vēju uz Puzes ezera | rīta ciemiņi |
Rinda (28.9 km)
Rindas upes pirmais rīts sākās ar gulbju ģimenes apciemojumu. Skaistuļi. Un tad jau ik rīta izdarības – mošanās, Modris un Dāvis kurināja ugunskuru un vārīja ūdeni brokastīm, maizīšu taisīšana, brokastošana, pakošanās un došanās ceļā.
Rinda , iztekot no Puzes ezera, ir tikpat kā ezers – baigie plašumi. Vēlāk pļavas, niedru lauki, smaržojošas ūdens mētras, līkumu līkumi, mazliet „kāpostu lauki” (daudz ūdens zāles upē, kas bremzē laivas slīdēšanu), vēl vēlāk (jau nākamajā dienā) lielāki „kāpostu lauki”, pļava, kur kaut kur tālumā pavīd koki, govis, kas nāk pie upes dzert, pretvējš, pretvējš un pie Rindas ciema parādījās lielāka straumīte. Tur varēja kārtīgāk atpūsties.
 |  |
| nometnē top brokastis | Rindas pusdienas laiks |
Irbe (33.2 km)
Protams, lielāka nekā Rinda. Straume sākumā patīkama. Var pat neairēt un ļauties straumei, lai tā nes.
Irbes krastā mēs izcēlāmies, lai apskatītu Irbenes lokatoru (tagad to sauc Irbenes radioteleskops un tas atrodas Ventspils starptautiskajā radioastronomijas centrā). Iespaidīgs.
Tālāk laivojot parādījās skaisti smilšu krasti, baltās smiltis, odi ;)
Pēdējās dienas airējiens pa Irbi bija vairāk atpūta. Lai arī straume nebija liela un pūta pretvējš, airējies bija samērā viegls. Pēdēji km pirms jūras, gan nebija atpūta – jūras vējš un vilnīši deva savu. Tomēr, kas tur pa skatiem. Skaistums. Diemžēl, to visu nofotografēt man neizdevās – noplīsa fotoaparāts :(
 |  |  |
| interesents | Irbenes radioteleskops | Irbes krasts |
Jūra
Pēdējā dienā noairējām atlikušos metrus no nakšņošanas vietas līdz jūrai un veltījām mazliet laika, lai pabraukātos pa jūras vilnīšiem. Tas bija super. Vējš vēl lielāks nekā iepriekšējā vakarā un viļņi arī. Sausā krastā nonākt man neizdevās.
 |  |
| Irbes ieteka jūrā | ar savu kumeliņu |
otrdiena, 2009. gada 14. aprīlis
Pavasara laivošana II
13.aprīlis - vēlreiz Amata
Manam jauniegūtajam Nirokam 2.brauciens – veiksmīgs. Upē ūdens vairāk nekā 5.aprīlī, straume gana liela un posmu no Melturu tilta līdz Līgatnes tiltam nobraucām krietni ātrāk nekā iepriekšējā reizē (kādās 4h ar visām pauzēm). Finišā īsi pirms prombraukšanas redzējām vienu veiklu overi (laivas apgāziens) – kompānija izskatījās riktīgi „iesilusi” un iespējams paši vairs nesaprata, ko dara :D
Manam jauniegūtajam Nirokam 2.brauciens – veiksmīgs. Upē ūdens vairāk nekā 5.aprīlī, straume gana liela un posmu no Melturu tilta līdz Līgatnes tiltam nobraucām krietni ātrāk nekā iepriekšējā reizē (kādās 4h ar visām pauzēm). Finišā īsi pirms prombraukšanas redzējām vienu veiklu overi (laivas apgāziens) – kompānija izskatījās riktīgi „iesilusi” un iespējams paši vairs nesaprata, ko dara :D
svētdiena, 2009. gada 12. aprīlis
Pavasara laivošana
Pēc laikam 2 gadu pārtraukuma šopavasar atkal laivoju.
5.aprīlis – Amata
Man nekad nav paticis agri celties. Pat doma, ka tas ir dēļ laivošana, nepatiku nemazina. Tomēr mirklī, kad sāk riktēties laivošanai – ģerbties laivošanas apģērbā, pumpēt laivu un kur nu vēl kad laiva tiek ielaista ūdenī un pats jau sēdi laivā… super. Sajūtas ir kolosālas. Tā šajā reizē… tiklīdz es iesēdos laivā es sapratu, ka gribu pati savu laivu un pati airēt, stūrēt un ja (ne)paveicas krist ūdenī.
Amatas brauciens izvērtās gana interesants. Īsi pēc starta pie HES-a Modrim laiva pušu, arī ūdens bikses, neoprēns un arī celis paskādēts. Lai arī ūdens nelikās nekāds straujais kāds no ungāru kajakeriem pazaudēja airi un tika pārsēdināts Jāņa laivā.
5.aprīlis – Amata
Man nekad nav paticis agri celties. Pat doma, ka tas ir dēļ laivošana, nepatiku nemazina. Tomēr mirklī, kad sāk riktēties laivošanai – ģerbties laivošanas apģērbā, pumpēt laivu un kur nu vēl kad laiva tiek ielaista ūdenī un pats jau sēdi laivā… super. Sajūtas ir kolosālas. Tā šajā reizē… tiklīdz es iesēdos laivā es sapratu, ka gribu pati savu laivu un pati airēt, stūrēt un ja (ne)paveicas krist ūdenī.
Amatas brauciens izvērtās gana interesants. Īsi pēc starta pie HES-a Modrim laiva pušu, arī ūdens bikses, neoprēns un arī celis paskādēts. Lai arī ūdens nelikās nekāds straujais kāds no ungāru kajakeriem pazaudēja airi un tika pārsēdināts Jāņa laivā.
Pirmais brauciens manam jauniegūtajam Nirokam. :) Iesvētīju godam – 2 reizes peldēju: vienu reizi sāniski ieplēsu muciņā un tā apgāza i laivu i mani. Otro reizi gribējās pieturēties pie koka, kamēr pārējie pabrauc man garām :D:D:D. Zars mani noslaucīja no laivas un laivu apgāza otrādāk.
svētdiena, 2009. gada 22. marts
Kanāriju salas
Tas sākās ar – man piedāvāja, es piekritu. Piekritu, jo tur es vēl nebiju bijusi un ar to vēl neesmu pārvietojusies. Es pievienojos braucienam uz Kanāriju salām, lai ietu ar jahtu un apskatītu pāris no salām. Viss iecerētais netika realizēts (mēs netikām uz La Palma), bet tik un tā, bija interesanti.
Jahta
Jau turp braucot zināju, ka būs švaki, no zivtiņu barošanas man neizbēgt. Tā arī bija. Tagad to visu atceros ar smaidu sejā – zivtiņu barošana duetā, iešana uz labierīcībām (dikti, dikti bija jāsaņemas, lai noietu jahtā no klāja), 17 stundu gulēšana uz klāja, kad okeānā lieli viļņi un vējš un rezultātā iegūts skaists, liels zilums, kuru ieraugot pati sabijos :).
Agrā rītā uz jahtas
Gomera
Nav sliktu laika apstākļu, ir nepiemērots apģērbs. Lai arī nevarētu sūdzēties par apģērbu, laiks bija nejauks. Krastā (jūras līmenī) sauli aizsedza mākoņi. Braucot kalnos – migla, lietus. Un visu laiku vējš, vējš, vējš. Brrr... auksts. No gaidītajām siltajām brīvdienām ne vēsts. Pati sala, lai arī mūs uzņēma neviesmīlīgi un tajā mēs atgriezties negribējām, ir maza un skaista. Tas arī viss :)
Skati Gomeras salā
Hierro
Fantastiska sala. Kad vēl Amerika nebija atklāta, šī sala bija pasaules mala, aiz tās tālāk nekā vairs nebija. Un sajūta tiešām ir tāda, ka šī ir pasaules mala. Tūristu maz, pludmales tukšas (tik šur tur hipiji tusē), atkal vējš, vējš un vējš. Parādījās arī saule, vakaros migla, mākoņi.
Šī sala tiešām šķiet visskaistākā. Tas noteikti tādēļ, ka vienu dienu veltījām tikai un vienīgi gājienam pa salu (citās reizēs izmantojām Rent-a-car). Staigājot pilnībā izbaudījām, kas tas ir lava, kas vietām ir melna un cieta (brīžam izskatās kā govs pļekas), citur asu akmeņu lauku nobārstīta, klintis un banānu siltumnīcas. Tas viss rīta cēliena pastaigā.
Vulkānu lavas lauki un stāvie krasti
Pusdienas laikā sākām kāpt Malpaso virsotnē (1501m) – sākumā gandrīz bez ūdens pudelēs, vēlāk starp akmeņu žogu krāvumiem uzgājām ūdens krānu, kas deva spēku pievarēt kalnu. Daba – fantastiska. No lavas laukiem krastos, kaktusu laukiem, krūmiem un milzu pienenēm ap kādiem 800m, līdz pat pasaku priežu mežam ar mīkstu skuju paklāju, skaistiem un smaržojošiem krūmiem un biezas necaurredzamas miglas tuvāk virsotnei. Pasaka ne sala. Kāpiens lejā arī neaizmirstams – pilnmēness, parādās skaidra debess, mēness izgaismotas takas. Trūka tikai dejojošu laumiņu.
<-El Sabinar - Simtgadīgu kadiķu mežs -> Skaistākā pludmale Kanāriju salās
Tenerife
Tūristu midzenis :D krasti vai nu stāvi un klinšaini, vai arī pludmalītes tūristu apsēstas. Labākais šajā salā bija kāpiens Teidē. No rīta tiesa gan nepamodāmies, kā bija plānots, bet tik un tā... saullēktu redzējām jau Teides krāterī. Ar mašīnu uzbraucām līdz apmēram 2250m, atstājām mašīnu un 7:30 sākām kāpt Teidē. Saullēkts deva savu burvību kalnam – krāsas un kalna varenība ir fantastiska. Teide ir 3718m, tomēr līdz virsotnei netikām, tikām tikai līdz apmēram 3555m – tālāk nelaida, ne mums bija atļaujas, ne tās arī tajās dienās kādam deva. Pārējo salu apskatīju jau pārvietojoties ar Rent-a-car apstājoties pie Miradoriem (skaists skats).
<- Saules lēkts kāpjot Teidē -> Tenerifes ZA daļa
Jahta
Jau turp braucot zināju, ka būs švaki, no zivtiņu barošanas man neizbēgt. Tā arī bija. Tagad to visu atceros ar smaidu sejā – zivtiņu barošana duetā, iešana uz labierīcībām (dikti, dikti bija jāsaņemas, lai noietu jahtā no klāja), 17 stundu gulēšana uz klāja, kad okeānā lieli viļņi un vējš un rezultātā iegūts skaists, liels zilums, kuru ieraugot pati sabijos :).
Agrā rītā uz jahtas
Gomera
Nav sliktu laika apstākļu, ir nepiemērots apģērbs. Lai arī nevarētu sūdzēties par apģērbu, laiks bija nejauks. Krastā (jūras līmenī) sauli aizsedza mākoņi. Braucot kalnos – migla, lietus. Un visu laiku vējš, vējš, vējš. Brrr... auksts. No gaidītajām siltajām brīvdienām ne vēsts. Pati sala, lai arī mūs uzņēma neviesmīlīgi un tajā mēs atgriezties negribējām, ir maza un skaista. Tas arī viss :)
Skati Gomeras salā
Fantastiska sala. Kad vēl Amerika nebija atklāta, šī sala bija pasaules mala, aiz tās tālāk nekā vairs nebija. Un sajūta tiešām ir tāda, ka šī ir pasaules mala. Tūristu maz, pludmales tukšas (tik šur tur hipiji tusē), atkal vējš, vējš un vējš. Parādījās arī saule, vakaros migla, mākoņi.
Šī sala tiešām šķiet visskaistākā. Tas noteikti tādēļ, ka vienu dienu veltījām tikai un vienīgi gājienam pa salu (citās reizēs izmantojām Rent-a-car). Staigājot pilnībā izbaudījām, kas tas ir lava, kas vietām ir melna un cieta (brīžam izskatās kā govs pļekas), citur asu akmeņu lauku nobārstīta, klintis un banānu siltumnīcas. Tas viss rīta cēliena pastaigā.
Vulkānu lavas lauki un stāvie krasti
Pusdienas laikā sākām kāpt Malpaso virsotnē (1501m) – sākumā gandrīz bez ūdens pudelēs, vēlāk starp akmeņu žogu krāvumiem uzgājām ūdens krānu, kas deva spēku pievarēt kalnu. Daba – fantastiska. No lavas laukiem krastos, kaktusu laukiem, krūmiem un milzu pienenēm ap kādiem 800m, līdz pat pasaku priežu mežam ar mīkstu skuju paklāju, skaistiem un smaržojošiem krūmiem un biezas necaurredzamas miglas tuvāk virsotnei. Pasaka ne sala. Kāpiens lejā arī neaizmirstams – pilnmēness, parādās skaidra debess, mēness izgaismotas takas. Trūka tikai dejojošu laumiņu.
<-El Sabinar - Simtgadīgu kadiķu mežs -> Skaistākā pludmale Kanāriju salās
Tenerife
Tūristu midzenis :D krasti vai nu stāvi un klinšaini, vai arī pludmalītes tūristu apsēstas. Labākais šajā salā bija kāpiens Teidē. No rīta tiesa gan nepamodāmies, kā bija plānots, bet tik un tā... saullēktu redzējām jau Teides krāterī. Ar mašīnu uzbraucām līdz apmēram 2250m, atstājām mašīnu un 7:30 sākām kāpt Teidē. Saullēkts deva savu burvību kalnam – krāsas un kalna varenība ir fantastiska. Teide ir 3718m, tomēr līdz virsotnei netikām, tikām tikai līdz apmēram 3555m – tālāk nelaida, ne mums bija atļaujas, ne tās arī tajās dienās kādam deva. Pārējo salu apskatīju jau pārvietojoties ar Rent-a-car apstājoties pie Miradoriem (skaists skats).
<- Saules lēkts kāpjot Teidē -> Tenerifes ZA daļa
Abonēt:
Ziņas (Atom)