trešdiena, 2017. gada 29. marts

Mandeļu riekstu cepumi



Mandeļu piens top gana naski un mandeļu „čužas” ir pietiekoši ;). Mans jaunākais pavāriņš uz jautājumu: „Cepsim šodien cepumus?” deva noteiktu un stingru atbildi „Nē”. :) Kad sāku taisīt mīklu, palīgs bij klāt kā likts un pamēģini tik neļaut pašam darboties ar mīklu!!! Atkal būs skandāls :D
Pamatā izmantoju šo te recepti no "Cepumi un smalkmaizītes". Iesākumam testēju un visu taisīju uz pusi mazāk. Mana recepte sanāca šāda:
  • Gī sviests* - 150g
  • Mandeļu riekstu „čužas” – 150g
  • Kukurūzas milti - 50 g 
  • Rīsu milti – 100g
  • Cukurs - 75 g 
  • vaniļas cukurs (nepieliku, jo mājās nebija vai arī vienkārši nemācēju atrast, bet liktu)
Kā tad tas viss tapa.
Gī sviestu sagriezu gabaliņos, pieliku cukuru, pamaisīju un atstāju, lai sviests paliek mīkstāks. Pa to laiku jaunākais pavāriņš atņēma karoti un maisīja sviestu kopā ar cukuru. Pati sāku gatavot vakariņas, citādi visa ģimene dabūtu ēst ļoti vēlu - sagriezu tītara fileju mazos gabaliņos, nomizoju un arī sagriezu burkānus un kartupeļus. Tiesa gan kartupeļu griešana izrādījās interesantāks pasākums par sveista maisīšanu un pavāriņš izvēlējās palīdzēt sagrieztos kartupeļus likt atpakaļ katlā.

Kad sviests palika mīkstāks un pavāriņš atļāva paņemt karoti, visu cukuru iemaisīju sviestā (šitādu varētu arī uz maizes smērēt un ēst) ;)

Tad pieliku klāt riekstu „čužas” un miltus. Un iedevu pavāriņam, lai mīca. Pati pa to laiku liku vārīties zupu un vēl kaut ko paspēju padarīt.

Pēc diezgan ilgas "mīklas mīcīšanas" un kaut kādu formu veidošanas pavāriņš izdomāja, ka mīkla ir samīcīta un jāiet darīt, kas cits, bet vispirms jāiet rokas mazgāt. Tā kā rokas tika mazgātas virtuves izlietnē, atradās arī jauna nodarbe – jāmazgā trauki. Kamēr pavāriņš „mazgāja” traukus, turpināju vārīt zupu un kārtīgi samīcīju mīklu.

No mīklas taisīju desiņas, sagriezu, saplacināju, liku uz pannas, kas izklāta ar cepamo papīru. 
Slēdzu iekšā cepeškrāsni. Pievērsos zupas vārīšanai. Un tad... izslēdzu cepeškrāsni un pabaroju jaunāko, kas tikko pamodusies no diendusas ;) Pēc pauzes noliku jaunāko spēlēties uz paklājiņa, pavāriņu sūtīju pārģērbies, jo līdz ar traukiem „nomzagāts” bija arī apģērbs, atkal slēdzu iekšā cepeškrāsni.
Cepumus cepu 200 grādos, ne 180. Man tā patika labāk. Cepumiem pietika ar apmēram 10 minūtēm. Ja cepeškrāsnij neizmanto taimeri, jāatceras par to, ka krāsnī ir cepumiņi arī brīdī, kad BKUS piezvana ar atgādinājumu, ka „Jums parīt vizīte” a man tad panika iestājas... vēl svarīgas lietas jāizdara, lai varētu braukt uz BKUS.

Rezultātā sanāca smuki brūni cepumiņi (dažu brūnums bija izteikti melns :D).
Uz pannas šie cepumi neizplūda, kā dažkārt man ir izplūduši sviesta cepumi gatavoti pēc parastās sviesta cepumu receptes.
Un jā.... pārējiem man jācep riekstu cepumi ar parastajām sastāvdaļām – parasto sviestu un parastajiem miltiem.

* Gī sveistu es taisu pati, citādi šie cepumi būtu zelta vērtē ;)

svētdiena, 2017. gada 26. marts

Mandeļu konfektes



Sāksim ar šodienas eksperimentu. Nosaukšu to par mandeļu konfektēm.

Es nu jau regulāri taisu mandeļu pienu. Kā jau PSRS laikā dzimušai, piedzīvojušai Latvijas neatkarības atgūšanu (ui... cik es izklausos sena), izbaudījušai „varu nopirkt jebko” strādājot ASV un "nevaru nopirkt neko" te Latvijā ;), man ir žēl izmest pāri paliekošās riekstu „čužas”. Es tās biju ielikusi ledusskapī ar domu „jāizcep cepumi”.

Šodien bērni ēda saldējumu, bet Austra to nedrīkst un kā par spīti citu našķu, ko viņa drīkst arī nebija (dateles šodien tika izbrāķētas). Iedomājieties, kā reaģē bērns, kuram pasaka „Tu šito nedrīksti”. Mājās skandāls!

Un tad, kā populāros raidījumos saka, „Ja mājās nekā nav, atveram ledusskapi un izņemam laša fileju...”. Nu labi... laša fileja nebija, bet riekstu „Čužas” gan pievērsa manu uzmanību. Mazliet pasmadzeņojam... un ar 2.piegājienu tapa mandeļu konfektes (arī 1.piegājiena končas pazuda no šķīvīša).
Kas nu man bija, ko saliku iekšā un kas sanāca:

  • 1/2 glāze mandeļu riekstu „čužas”, kas palikušas pēc mandeļu piena gatavošanas (pieļauju, ka varētu sablenderēt jebkurus rieksuts)
  • 1 tējkarote jāņogu želejas (Jāņogas no sava dārza. Kāda laba sirds parūpējās, lai mūsu jāņogas tiktu izmantotas lietderīgi, nevis sapūtu zaros) 
  •  1 tējkarote zemesriekstu sviesta (arī pašas gatavots)
  • Izkausēta kokosriekstu eļļa. Varētu būt, ka 1 ēdamkarote, lēju uz dullo

Visu samaisīju (iespējams, ka varētu arī sablenderēt) un no iegūtās masas veidoju bumbiņas. Ieliku ledusskapī, lai sacietē. Izveidotās bumbiņas droši vien būs vēl gardākas, ja aplies ar šokolādi vai arī kokosriekstu eļļu samaisītu ar kanēli vai kakao (ko nu kurš drīkst vai kas garšo)

Rezultāts ir salds un sātīgs. Daļa 1.tūres bumbiņas tika notiesātas uzreiz, daļa paralēli pusdienām, daļa laika gaitā tika izmīcīta pa šķīvīti – tā nodarbinās pirkstiņi un laikam takš garšīgāk :D

Foto no bumbiņām kā kārtīgos pavāru blogos? Mmmm.... kā dziedāja „Dāmu pops” – „Varbūt rīt” ;) 
Ja ir kādi ieteikumi kā uzlabot šo našķi, esmu atvērta idejām un ieteikumiem

Pēc ieielgušas pauzes


Oho... 4 gadi kopš pēdējā ieraksta :D

Biežos ceļojumus un laivošanu esmu jau labu laiku kā likusi malā. Pagājušajā vasarā ar ģimeni un draugiem bijām Norvēģijā. Vaaarbūt saņemšos un kaut ko uzrakstīšu.

Tagad aktuāls ir - ko var pagatavot ēst, ja nedrīkst ēst piena produktus, kviešus, olas baltumu, teļa gaļu, liellopu, cūkas un vistas (izņemot mājas) gaļu, auzu putru
Bērnu dārza māsiņa sašutumā – ko tas bērns vispār var ēst?!?!?!?! Tikai dārzeņus!!! (Bet bērnu dārzs un ēdinātājs ir cits stāsts)

Kādas ir alternatīvas? Piens – mandeļu, lazdu riekstu piens. Sviests – Gi jeb Ghi jeb Dži sviests (kā nu kurš to sauc). Kvieši – rīsu, kukurūzas milti. Iemēģināju rudzu miltus, vēl rindā gaida griķu milti. Olas baltums – čia sēklas (bet neesmu vēl bieži mēģinājusi). Gaļa – pamatā izmantoju tītara gaļu, jo tā veikalā ir vispieejamākā. Auzu putra – prosas, kukurūzas, griķu putra.
Un ar ko aizstāt garšīgumus: končas, cepumus, saldējumu un visādus citādus našķus ko citi var? No atļautā veikalā var nopirkt marmelādi, stiklenes, karameles (mums Jelgavā ir karameļu darbnīca, kur karameles un vēl dažus citus našķus var nopirkt), sulu saldējums, dažādi žāvēti augļi, augļi parastie.

Nu tad par to būs arī mans stāsts jeb stāsti – eksperimenti un rezultāti ēdienam, ko var ēst tie, kas uz pirmo skatienu var ēst tikai dārzeņus.

P.S. Mana vēlme ir piefiksēt ko tad esmu izmēģinājusi. Ja laika gaitā būs kādi uzlabojumi kādam ēdienam vai garšīgumam, tad domāju labot esošo ierakstu. Ja mainīsies, kas ļoti, ļoti, tad domāšu, varbūt taps jauns ieraksts