Maršruts: Plosti -> Veģu tilts (~19km)
Laivotāji: Es, Wilx, Amanda, Tīna, Aija, Ziema
Laiciņš tieši kā priekš laivošanas – ne auksts, ne karsts. Saule mūs nelutināja ar savu klātbūtni, mākoņi nemaz nedomāja pazust ne sestdien, ne svētdien, bet bija silts. Vienīgais nepatīkamais – sestdien ik pa brīdim pūta gana spēcīgs pretvējš, līdz ar to nekāda lielā atpūta nesanāca – bija jāairē.
Šis laivojiens sākās ar vairākiem šķēršļiem – atkrita viens no braucējiem, nekādi nevarēja dabūt otru mašīnu, mājas saimnieks upes finišā. Mēs parasti cenšamies atrast kādu māju starta un finiša tuvumā, lai tur atstātu mašīnas. Līdz šim mums bija veicies, gandrīz vienmēr māju saimnieki bija ļoti pretimnākoši un labprāt atļāva mašīnu uz laivošanas dienām atstāt viņu māju tuvumā vai pat sētā. Šoreiz saimnieks bija nejauks. Sagaidīja nelaipni: „Tas jau kļūst par ieradumu... nē nevarētu...” dzīt prom it kā nedzina, bet gaidīja, ka es griezīšos un iešu prom. Bet es teicu, ka mēs tukšā nebraucam, atdevu sagādāto cienastiņu un noparkoju mašīnu saimnieka norādītajā vietā. Lai viņam laba veselība ;)
Abava: par pašu upi biju vīlusies. Straume gandrīz nekāda, skati nav nekādi īpašie (bet man tas netraucē laivot), pretvējā laivu pūš atpakaļ, cilvēku uz upes padaudz (mūs apdzina vairākas kanoe grupas). Krastos diezgan daudz nakšņošanas vietas, kas arī liecina, ka Abava ir populāra laivotāju vidū.
Bet viss galu galā bija labi un laivošana izdevās. Pēc pirmās dienas airējiena un smieklīgajiem kašķiem, nonācām pie Abavas rumbas. Smuka. Pārstūmām laivas un vēl mazliet palaivojām tālāk un atradām naktsvietu (nakšņošanas vietas līdz rumbai ir daudz vairāk, nekā aiz).
Otrajai dienai palika vairs tikai kādi 5km. :) Tos tad svētdien arī godam noslīdējām pa upi. Airi tika cilāti tikai tik vien, lai neieslīdētu krastā. Vēl tik apstājāmies pie Sventes dzirnavu trošu tiltiņa (kas bija tūlīt aiz mūsu nakšņošanas vietas) – pašļūkājām pār upi un iegājām azartā.
Ko atcerēties: EU, Airē!
