Diena bija ne pārāk silta, ne pārāk auksta. Finišs mūs sagaidīja ar lietu.
Pati upe – kā jau Ogre. Brāžu krācītes kā ierasts bija feinas.
 |  |
| Te es pat nenojaušu, kāds būs finišs | Gandrīz visi mēs |
Šogad atšķirībā no citiem gadiem bija vaļā Ogres HESa aizprosts. Es tik no tāluma skatos, ka Edmundo mauc cauri. Es jau gribēju neskatoties maukt – tā teikt „mahņom ņegļadja”. Tomēr krastā mēs piestājām, Wilx apskatījās kā tad īsti ir. Es... paliku laivā sēdēt. Tā bija pirmā mana kļūda – vajadzēja apskatīties. Wilx aizsprostu izmauca ok. Es vadījos pēc instrukcijas - jābrauc tā kā pa vidu, tikai mazliet jānovirzās pa labi. Njā... mazliet tas ir mazliet. Pirmkārt ar mazliet bija par maz, otrkārt – man laiva bija pa mīkstu, treškārt – ātrums pārāk mazs. Rezultāts... ehhhhhh...
Braucu es uz vidu, mazliet padevu pa labi (pa maz pa labi), tuvojos aizsprostam, ieraugu vilni un tajā brīdī saprotu ir BAIGIE MĒSLI, bet ir jau pa vēlu. Laižoties vilnī, laivu salocīja 90grādu leņķī, pāri vilnim netiku un paliku mucā. Mētāja mani nevāji, es tik guļus laivā un mēģināju ar airi izvilkties ārā, bet ko tur... airi sit no rokām ārā. Kad laivu piesmēla beidzot pilnu ar ūdeni, tad vilnis arī izmeta ārā.
Sajūtas vilnī? Tāpat kā Rabioux krācē - nekādas panikas. Saprotu, ka vilnis tur, apkārt nemet, esmu pieplakusi guļus laivai, jātiek ārā, saprotu kādā veidā varētu, tik vien tā bēda, ka spēka nepietiek.
Kauns man par savu slinkumu un pārgalvību, tādēļ uzņemto klipiņu vēl joprojām nevaru parādīt citiem ;)
Foto: Wilx. Visas pārējās te
Kā arī aprakstiņš no Wilx te - "Putni un cilvēkēdājs"
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru