Popielas popūrijs pēc sadraudzības koncerta Salaspilī

Kad mums pavēstīja, ka būs popiela un jāsagatavo priekšnesums, radās jautājums, kad es vispār pēdējo reizi ko līdzīgu popielai esmu redzējusi :)

Idejas, idejas, viens mēģinājums, mūzikas pārveidošana un gatavs. Mūsu priekšnesums sastāvēja no 3 daļām, katra ar savu odziņu:
- Nora Bumbiere – Es gribu dejot bugi. Paātrinātā tempā pie Noras Bumbieres un bekvokālistu dziedājuma Teiksmas meitenes dejoja disko.
- Maikls Džeksons – Billy jean. Teiksmas puišu un Jāņa Ērgļa solo iznāciens.
- Latviešu tautas dziesma – Caur sidraba birzi gāju. Teiksmas meiteņu un solista Gintiņa iznāciens.
Man patika.

Teiksmas foto sesijas 2010.gada kalendāram

Šķiet, šī ideja radās Ziemelim – veidot deju kolektīvu kalendāru. Tika nolemts, ka kalendāram tiks fotografēti tie kolektīvi, kas pavasarī piedalījās koncertā Deja mazajai sirsniņai (Daiļrade, Dancis, Līgo, Rotaļa, Teiksma, Vektors). Lai vai kā... es tikai piedalījos un biju tur, kur jābūt. Tagad tik gaidu rezultātu – 2010.gada kalendāru.Mēs katrs ikdienā strādājam, studējam, katram ir sava ģimene utt. Bet vakaros mēs visi satiekamies mēģinājumos un brīvdienās koncertos. Foto sesijā mēs parādām kādu nodarbi. Mums, Teiksmai, tika Kuģošanas un Lauksaimniecības tēma.
Kuģošanas tēmai Teiksmas prezidents un Teiksmas pirmā lēdija :) sagādāja kuģi, uz kura izveikt foto sesiju. Bija laikam augusta otra puse, tuvojās vēsie vakari, bet mēs uz kuģa centīgi pozējām mūsu fotogrāfam Ziemelim. Bildes vēl neesam redzējuši, bet ir pāris kadri, kas tapa ar citu bilžu fiksējamo.
Lauksaimniecības tēmai attiecīgos apstākļus arī sagādāja Teiksmas prezidents – viņa vecāku mājās kartupeļu lauks. Protams, neiztika bez talkas. Norakām dažas vadziņas kartupeļu un varējām ķerties arī pie fotografēšanās. Arī šīs bildes nav redzētas, bet ir pāris kadri, kur Teiksmas meitenes labprāt iepozēja neoficiālajam fotogrāfam.

Pāris bildītes būs vēlāk

Abava

Maršruts: Plosti -> Veģu tilts (~19km)
Laivotāji: Es, Wilx, Amanda, Tīna, Aija, Ziema

Laiciņš tieši kā priekš laivošanas – ne auksts, ne karsts. Saule mūs nelutināja ar savu klātbūtni, mākoņi nemaz nedomāja pazust ne sestdien, ne svētdien, bet bija silts. Vienīgais nepatīkamais – sestdien ik pa brīdim pūta gana spēcīgs pretvējš, līdz ar to nekāda lielā atpūta nesanāca – bija jāairē.

Šis laivojiens sākās ar vairākiem šķēršļiem – atkrita viens no braucējiem, nekādi nevarēja dabūt otru mašīnu, mājas saimnieks upes finišā. Mēs parasti cenšamies atrast kādu māju starta un finiša tuvumā, lai tur atstātu mašīnas. Līdz šim mums bija veicies, gandrīz vienmēr māju saimnieki bija ļoti pretimnākoši un labprāt atļāva mašīnu uz laivošanas dienām atstāt viņu māju tuvumā vai pat sētā. Šoreiz saimnieks bija nejauks. Sagaidīja nelaipni: „Tas jau kļūst par ieradumu... nē nevarētu...” dzīt prom it kā nedzina, bet gaidīja, ka es griezīšos un iešu prom. Bet es teicu, ka mēs tukšā nebraucam, atdevu sagādāto cienastiņu un noparkoju mašīnu saimnieka norādītajā vietā. Lai viņam laba veselība ;)

Abava: par pašu upi biju vīlusies. Straume gandrīz nekāda, skati nav nekādi īpašie (bet man tas netraucē laivot), pretvējā laivu pūš atpakaļ, cilvēku uz upes padaudz (mūs apdzina vairākas kanoe grupas). Krastos diezgan daudz nakšņošanas vietas, kas arī liecina, ka Abava ir populāra laivotāju vidū.

Bet viss galu galā bija labi un laivošana izdevās. Pēc pirmās dienas airējiena un smieklīgajiem kašķiem, nonācām pie Abavas rumbas. Smuka. Pārstūmām laivas un vēl mazliet palaivojām tālāk un atradām naktsvietu (nakšņošanas vietas līdz rumbai ir daudz vairāk, nekā aiz).
Otrajai dienai palika vairs tikai kādi 5km. :) Tos tad svētdien arī godam noslīdējām pa upi. Airi tika cilāti tikai tik vien, lai neieslīdētu krastā. Vēl tik apstājāmies pie Sventes dzirnavu trošu tiltiņa (kas bija tūlīt aiz mūsu nakšņošanas vietas) – pašļūkājām pār upi un iegājām azartā.

Ko atcerēties: EU, Airē!

Klaipēda, Eiropeāde 2009

Šķiet, jāsāk ar vārdiem... reiz bija vai tas sākās tai tālajā 2004.gadā :)
Zināju, ka Rīgā būs Eiropeāde un šo pasākumu es negribēju laist garām. Es pieteicos būt par gidu kādai no dalībnieku grupām. Rakstīju iesniegumu un viss notika. Man piešķīra būt gidam kādai čehu grupai Kohutek no Morāvijas reģiona. Divos vārdos – bija jautri. Un toreiz tas beidzās ar manu līdzceļošanu uz Čehiju.

Čehi

Šogad Eiropeāde notika Klaipēdā, kas ir tikai nieka ~250km braucienā no Jelgavas. Ziņa no čehiem, īss brīdis domāšanas un pagājušo sestdienu un svētdienu es pavadīju Klaipēdā. Super nedēļas nogale. Redzēju pāris grupu koncertus, gājienu, vakara koncertu dalībniekiem un noslēguma koncertu svētdien. Nu jā... un nakts ballīte skolā tautiskā čehu stilā ar čehu dziesmām.

Salaca

Maršruts: Mazsalaca –> Vīķu tilts (32km)
Laivotāji: Es, Wilx, Amanda, JankS, Modris, Dāvis

11. un 12. jūliju pavadījām laivojot pa Salacu. Laiks – nekad nav tik labi, lai nebūtu vēl labāk un nekad nav tik slikti, lai nebūtu vēl slitkāt. Līdz ar to… laiks bija ok :) – nu … nosacīti.

Sestdien jau 9 no rīta bijām Mazsalacā pie upes. Pēc sagatavošanās darbiem pa lietu sēdāmies laivās un sākām laivot. Un tā mēs pa lietu nolaivojām kādu pusstundu/ stundu. Vēlāk laiks bija tīri jauks. Par sauli sūdzēties gan nevarēja, tā slēpās aiz mākoņiem, bet auksts arī nebija. Ap 6 vakarā atkal sāka līt. Šī lietus beigas tā arī nesagaidīju. Pa lietu uzcēlām teltis, iekurinājām ugunskuru, izvārījām ēst, paēdām, izdzērām aliņu, papļāpājām :) Viss kā nākas + vēl lietus.
Svētdien laiks gan bija jauks – saule sildīja, bet karsts nebija. Tieši laikā.

Pati upe – jauka. Man patika. Straume pieteikoša, lai vairāk slinkotu nekā airētu. Droši varu teikt, ka pusi no laivojiena vienkārši slīdējām pa upi, apcerējām trušu alas un tur mītošos trušus, alni (vai tas tomēr bija briedis?) un ķenkuru ;)))

Salacas klintiņas

Skātāmie objekti iekrita laivojiena pirmajā dienā – skaņais kalns, alas, klintis. Wilx jau šeit reiz bija laivojis un parādīja mums Xalas. Tās ir vērts redzēt, vērts tajās ielīst… ielīst tālāk pa šauro eju un vēl tālāk (bet tur es kaut kā nesadūšojos ielīst). Kur tādas Xalas ir? Meklējiet, jābūt. Kaut kur Salacas krastā. Lai šīs alas netiktu makten postītas un bojātas, tās var atrast tikai zinātāji un tie, kas tiešām tās grib atrast. Nekur tās netiek afišētas, arī fotogrāfiju nav.

Mantu žāvēšana	Atpūta uz ūdens	Tilts pār Salacu

Otrajā dienā nebija ne alu, ne klinšu. Tikai koki, krūmi, putni, klusums un 4 laivas ar 6 pasažieriem.

Foto: Saniata; Wilx

Jūnijs = koncerts

Jūnijs sanāca tāds kā deju koncertu maratons ar finišu 2.jūlijā.

7.06 – Rīgas dejotāju svētki Arēnā Rīga „Vedam danci šovakar”
Šis koncerts man ļoti patika. Dejojās viegli un ar lielu patiku. Ja ir vēlme redzēt kādas bildes tad: EasyGet; Foto ziņu aģentūra f64
Arī pa TV rādīja šo koncertu, tomēr ai ai ai, kāda vilšanās - no koncerta izgriezta vesela kaudze deju :(

13.06 – Jumpraviņas jubilejas koncerts Jumpravā
Laika apstākļi mūs īpaši nelutināja – lija lietus. Tomēr, kad bija jādejo mums, lietus vairs nelija, bet peļķes... tās gan bija varenas :). Ballīte - :D:D:D Lietus nelija, muzikanti mācīja ezīti runāt (savējie sapratīs)

19.06 – Teiksmas dižkoncerts Ķīpsalā
Bija tāds koncerts. Nodejojām. Īstais azarts dejot parādījās tikai 2.daļā uz uzvedumu „No tevis kaut kur tālumā”.
Bildes var redzēt iekš www.azarts.lv. Un dažas ieskatam šeit pat

Gatves deja	Meitu māte

Deju svīta "Kas to Rīgu dimdināja"	Uzvedums "No tevis kaut kur tālumā"

02.07 – deju uzvedums no Sirsniņas sirsniņai Valmierā
Mjā... vot sezonas nobeigums. Atbraucām, izmēģinājām, nodejojām un braucām mājās. Fu... tā gribējās ballīti, bet še tev... un mēs jau nebijām vienīgais kolektīvs, kas tālu braukuši... Valmierai fui ;)

Un tagad – nekādu mēģinājumu.

5 dienas, 3 upes, 1 ezers un jūra

Šogad uz Līgo bija 5 brīvdienas, kuras tika izmantotas ļoti lietderīgi – atpūšoties laivojot. Mūsu maršruts – Engure (sākot no mazliet virs Ventspils šosejas tilta), Puzes ezers, Rinda, Irbe un klāt vēl mazliet jūra. Peldlīdzekļi – piepūšamās laivas.
Visu maršrutu mēs pieveicām 4 dienās, 5. dienā ilgāk pagulējām, palaivojām pa jūru.
Airēšana pārsvarā nebija no vieglajām, jo var teikt visu laiku pūta spēcīgs pretvējš. Tajās dienās visu laiku bija Z/ ZR vēji. Un pieveicamais upju garums arī nebija no mazajiem – gandrīz 83km.

Maršruts: Mazliet pirms Ventspils šosejas tilta pār Enguri -> Jūra
Laivotāji: Es, Aldis, Modris, Dāvis un gandrīz pēdējā brīdī mums pievienojās Ivo un Gunita.
Engure (16.7 km)
Maza, līkumaina upīte, ar pāris vietās sagāztiem kokiem, viens apnesiens un uz stikla sagriezta laiva. Sivēni cilvēki, kas izmet krastos saplēstas pudeles :(. Krasti niedrēs, diezgan dubļaini, bet tik un tā skaisti. Enguri mēs pieveicām pirmajā dienā.

niedrainie krasti	ielāps

Puzes ezers (4km)
Arī Puzes ezeru mēs pieveicām pirmajā dienā. Krastā vējš izskatījās tīri mums derīgs – no sāniem. Bet tiklīdz sākām airēt, tā sveiki... vējš no sāniem un mazliet pretī, bet spēcīgs un tā jāairē 4km. Paldies Modrim un Dāvim, kas man nāca talkā – piesēja manu Niroku pie sava Bubo un tā nu mēs visi 3 airējām. Pāri tikām apmēram 2,5 stundu laikā. Un tad jau tik atlika ik vakara izdarības – malkas vākšana, ugunskura kurināšana, ēst taisīšana, telts celšana, ēšana un došanās čučēt pēc pamatīgā airējiena.

gatavi cīnīties ar vēju uz Puzes ezera	rīta ciemiņi

Rinda (28.9 km)
Rindas upes pirmais rīts sākās ar gulbju ģimenes apciemojumu. Skaistuļi. Un tad jau ik rīta izdarības – mošanās, Modris un Dāvis kurināja ugunskuru un vārīja ūdeni brokastīm, maizīšu taisīšana, brokastošana, pakošanās un došanās ceļā.
Rinda , iztekot no Puzes ezera, ir tikpat kā ezers – baigie plašumi. Vēlāk pļavas, niedru lauki, smaržojošas ūdens mētras, līkumu līkumi, mazliet „kāpostu lauki” (daudz ūdens zāles upē, kas bremzē laivas slīdēšanu), vēl vēlāk (jau nākamajā dienā) lielāki „kāpostu lauki”, pļava, kur kaut kur tālumā pavīd koki, govis, kas nāk pie upes dzert, pretvējš, pretvējš un pie Rindas ciema parādījās lielāka straumīte. Tur varēja kārtīgāk atpūsties.

nometnē top brokastis	Rindas pusdienas laiks

Irbe (33.2 km)
Protams, lielāka nekā Rinda. Straume sākumā patīkama. Var pat neairēt un ļauties straumei, lai tā nes.
Irbes krastā mēs izcēlāmies, lai apskatītu Irbenes lokatoru (tagad to sauc Irbenes radioteleskops un tas atrodas Ventspils starptautiskajā radioastronomijas centrā). Iespaidīgs.
Tālāk laivojot parādījās skaisti smilšu krasti, baltās smiltis, odi ;)
Pēdējās dienas airējiens pa Irbi bija vairāk atpūta. Lai arī straume nebija liela un pūta pretvējš, airējies bija samērā viegls. Pēdēji km pirms jūras, gan nebija atpūta – jūras vējš un vilnīši deva savu. Tomēr, kas tur pa skatiem. Skaistums. Diemžēl, to visu nofotografēt man neizdevās – noplīsa fotoaparāts :(

interesents	Irbenes radioteleskops	Irbes krasts

Jūra
Pēdējā dienā noairējām atlikušos metrus no nakšņošanas vietas līdz jūrai un veltījām mazliet laika, lai pabraukātos pa jūras vilnīšiem. Tas bija super. Vējš vēl lielāks nekā iepriekšējā vakarā un viļņi arī. Sausā krastā nonākt man neizdevās.

Irbes ieteka jūrā	ar savu kumeliņu

Foto: Saniata; Wilx (www.azarts.lv)