Ja nevajadzētu sūtīt orientēšanās trenerei info par padarīto, laikam nemaz neaizdomātos rakstīt, kas noticis pēdējās divās nedēļās. Tik šoreiz šis vairāk man pašai, jo lai vai kā arī šajās divās nedēļās bija gana daudz laba darīts.
Pirmdienā saņēmām orientēšanās uzdevumus divām nedēļām. Šoreiz padarītais nav saistīts tikai ar orientēšanos, jo tai mēs, diemžēl, veltījām gaužām maz laika.
Otrdiena: Bijām mežā orientēties. Biju izpētījusi variantus un devāmies uz mežu blakus Langervaldes mežam. Atradām sākuma punktu, paņēmām kartes, pamocījos ar iorientering aplikāciju uz devāmies dziļāk mežā. Atkal visas četras. Turp braucot jau bijām nolēmušas, ka šoreiz iesim tā kā pienākas orientēšanās – pēc noteiktās punktu secības nevis kā mēs vēlamies. Rezultāts – atradām 8 punktus no 25 vienā stundā un 53 minūtēs, devīto nekādi nevarējām atrast (izskatās, ka meklējām kādu pusstundu) un no meža izlīdām jau pa tumsu, satikām manu klasesbiedreni ar dēlu, mežā nospiedām vienu ērci un vēl 3 atvedām uz mājām.
Ceturtdiena: spēlēju kopā ar Austru. Austra ģitāru, es uz kokles pavadījumu. Rakstījām video, lai nosūtītu Endijam. Ui, ku daudzas reizes rakstījām :D Tā bij ļoti laba pozitīvisma deva.
Šajā dienā tika atsūtīta arī jaunā deju bultiņu spēlīte. Visi iemēģinājām, izkustējāmies. Tik mana vilšanās – bultiņas neiet kopā ar mūziku :( Izrādās, jāskatās tā bultiņu deju spēle citādāk un šādu ķīnieti nevajag pirkt. Nu nekas… izrādās šajā štruntā ir kaudze citu spēlīšu, ko bērni var uzspēlēt.
Sestdiena, svētdiena – jaunās adāmās mašīnas salikšanas, iemēģināšanas un dziju pārrevidēšnas dienas.
Nākamā nedēļa
Pirmdiena: Austrai un Laurai koncerta mēģinājuma un koncerta vakars: Viena deja duetā, divas solo dejas. Kārtīga smaida deva.
Otrdiena: mežš. Atkal tie paši punkti, tik šoreiz mūsu izvēlētā secībā. Šoreiz mūsu kontā 10 punkti 1 stundā un 3 minūtēs. Finišējām vēl pa gaismu. Gribējām vēl 3 punktus sameklēt (107, 118 un 119), bet lecot pāri grāvim es mazliet samērcēju kāju, Austra kārtīgi iekāpa grāvī. Ar tik slapju kāju gan bij jāiet uz auto un jābrauc mājās. Austra: "Mājās būs jādzer silta tēja!". Tiesa gan šoreiz vispozitīvākais bija tas, ka Madara pati brīžam skrēja pa priekšu un meklēja pati punktus. Mūsu pārējo lēnais temps dod to, ka Madara iet uz priekšu un pati meklē :).
Ceturtdiena: bērni ir ļoti liels dzinulis, lai kustētos. Man nebija pat ne doma, Lāčplēša dienā kustēt no mājas. Atnāk Austra no skolas un stāsta, ka jāiet svecītes nolikt. Ja jau bērns saka, ka vajag, tad noteikti vajag. Vakarā noskatījāmies muzikālo filmu par Lāčplēša dienu un gandrīz visi devāmies pie Lāčplēša pieminekļa, lai katrs noliktu svecīti par godu 1919.gada brīvības cīņām.
Piektdiena: pēc vairākām drūmām dienām ārā atkal spīdēja saulīte. Tik ļoti gribējās ārā, bet bērnu pulciņi pēcpusdienā tik tuvu viens otram, ka nav iespēja aiziet kaut kur tālāk. Tad nu ķēru pirmo iespēju – Austra atnāca no skolas un momentā ģērbāmies un devāmies uz parku ko nu kurš darīt – skrituļot, braukt ar riteni, pastaigāties. Stundiņa ārā bija pa maz, bet nu… labāk tā nekā nekas.
Sestdiena: pārceltā darba diena. Laikam lieki teikt, ka strādāt vispār negribējās. No rīta mazliet pastrādāju, bet tas arī viss. Tā vien prasījās iet ārā. Pēc pusdienām aizgāju līdz veikalam. Atnācu mājās un Laura prasīja aizbraukt līdz pasta salai. Viņai tur ļoti patīk namiņi un koka skulptūras. Rezultātā sēdāmies uz riteņiem un braucām. Todien gan bija auksts. Es pat mazliet nosalu, bet meitenēm nekas.
Svētdiena: Mārtiņdiena pagājusi, kad visiem dārza darbiem bija jābūt pabeigtiem. A ko es… beidzot saņēmos, paķēru līdz abas jaunākās un braucu uz dārzu, lai pabeigtu dārza darbus – iestādītu ķiplokus, nogrieztu vēlās, nokaltušās/ nosalušās rudens puķes. Tiklīdz atbraucām uz dārzu, tā uzreiz iekūrām plīti namiņā. Forši, silts. Kamēr es pa dārzu, meitenes namiņu izslaucīja. Sanesu vēl malku, saskaldīju skaliņus citai reizei. Patīkamākais meitenēm bija marshmellow cepšana un ēšana. Dikti saldi.
Ar šodienu visi atkal iet uz skolu. Tik daudz kas vēl ir nesaprotams – kā notiek pulciņi. Ir, kas jau devuši ziņu un zināms, kas un kā notiks. Ir iestādes, kas vispār nekādu ziņu nedod, jo vecāki laikam gaišreģi, laikam visu nosapņo :D Visādā ziņā… lai spēks un pacietība visiem pārdzīvot šo laiku un lai visiem veselība!
