Pēc šodienas Nepālas pieveiktie 4300m liekas tāds nieks. Šodien Tukuma apkārtnē mācījāmies pamata lietas kāpšanai sniegotā kalnā: ko darīt, kad kāpjot kalnā ir gadījies krist un sākas šļūciens no kalna, kā staigāt ar dzelkšņiem un ar dzelkšņiem kājās arī „izdzīvot” šļūciena laikā.
Nu traki, jūtos kā iz...a jāņoga (atvainojiet). Šodien visu dienu laikam bija ap -10grādi pēc Celsija. Pēc dienas pavadītas sniegā un uz pauguriņa ;), sapratu, kas man vajadzīgs – no apģērba kārtīgas zeķes un bahilas, uz kalna – NEKRIST, lai šodien praktizētais nav jāpielieto. :)
svētdiena, 2009. gada 20. decembris
piektdiena, 2009. gada 23. oktobris
Popielas popūrijs pēc sadraudzības koncerta Salaspilī
Kad mums pavēstīja, ka būs popiela un jāsagatavo priekšnesums, radās jautājums, kad es vispār pēdējo reizi ko līdzīgu popielai esmu redzējusi :)
Idejas, idejas, viens mēģinājums, mūzikas pārveidošana un gatavs. Mūsu priekšnesums sastāvēja no 3 daļām, katra ar savu odziņu:
- Nora Bumbiere – Es gribu dejot bugi. Paātrinātā tempā pie Noras Bumbieres un bekvokālistu dziedājuma Teiksmas meitenes dejoja disko.
- Maikls Džeksons – Billy jean. Teiksmas puišu un Jāņa Ērgļa solo iznāciens.
- Latviešu tautas dziesma – Caur sidraba birzi gāju. Teiksmas meiteņu un solista Gintiņa iznāciens.
Man patika.
Idejas, idejas, viens mēģinājums, mūzikas pārveidošana un gatavs. Mūsu priekšnesums sastāvēja no 3 daļām, katra ar savu odziņu:
- Nora Bumbiere – Es gribu dejot bugi. Paātrinātā tempā pie Noras Bumbieres un bekvokālistu dziedājuma Teiksmas meitenes dejoja disko.
 |
 |
 |
trešdiena, 2009. gada 21. oktobris
Teiksmas foto sesijas 2010.gada kalendāram
Šķiet, šī ideja radās Ziemelim – veidot deju kolektīvu kalendāru. Tika nolemts, ka kalendāram tiks fotografēti tie kolektīvi, kas pavasarī piedalījās koncertā Deja mazajai sirsniņai (Daiļrade, Dancis, Līgo, Rotaļa, Teiksma, Vektors). Lai vai kā... es tikai piedalījos un biju tur, kur jābūt. Tagad tik gaidu rezultātu – 2010.gada kalendāru.
Mēs katrs ikdienā strādājam, studējam, katram ir sava ģimene utt. Bet vakaros mēs visi satiekamies mēģinājumos un brīvdienās koncertos. Foto sesijā mēs parādām kādu nodarbi. Mums, Teiksmai, tika Kuģošanas un Lauksaimniecības tēma.
Kuģošanas tēmai Teiksmas prezidents un Teiksmas pirmā lēdija :) sagādāja kuģi, uz kura izveikt foto sesiju. Bija laikam augusta otra puse, tuvojās vēsie vakari, bet mēs uz kuģa centīgi pozējām mūsu fotogrāfam Ziemelim. Bildes vēl neesam redzējuši, bet ir pāris kadri, kas tapa ar citu bilžu fiksējamo.
Lauksaimniecības tēmai attiecīgos apstākļus arī sagādāja Teiksmas prezidents – viņa vecāku mājās kartupeļu lauks. Protams, neiztika bez talkas. Norakām dažas vadziņas kartupeļu un varējām ķerties arī pie fotografēšanās. Arī šīs bildes nav redzētas, bet ir pāris kadri, kur Teiksmas meitenes labprāt iepozēja neoficiālajam fotogrāfam.
Pāris bildītes būs vēlāk
 |
Kuģošanas tēmai Teiksmas prezidents un Teiksmas pirmā lēdija :) sagādāja kuģi, uz kura izveikt foto sesiju. Bija laikam augusta otra puse, tuvojās vēsie vakari, bet mēs uz kuģa centīgi pozējām mūsu fotogrāfam Ziemelim. Bildes vēl neesam redzējuši, bet ir pāris kadri, kas tapa ar citu bilžu fiksējamo.
Lauksaimniecības tēmai attiecīgos apstākļus arī sagādāja Teiksmas prezidents – viņa vecāku mājās kartupeļu lauks. Protams, neiztika bez talkas. Norakām dažas vadziņas kartupeļu un varējām ķerties arī pie fotografēšanās. Arī šīs bildes nav redzētas, bet ir pāris kadri, kur Teiksmas meitenes labprāt iepozēja neoficiālajam fotogrāfam.
Pāris bildītes būs vēlāk
pirmdiena, 2009. gada 3. augusts
Abava
Maršruts: Plosti -> Veģu tilts (~19km)
Laivotāji: Es, Wilx, Amanda, Tīna, Aija, Ziema
Laiciņš tieši kā priekš laivošanas – ne auksts, ne karsts. Saule mūs nelutināja ar savu klātbūtni, mākoņi nemaz nedomāja pazust ne sestdien, ne svētdien, bet bija silts. Vienīgais nepatīkamais – sestdien ik pa brīdim pūta gana spēcīgs pretvējš, līdz ar to nekāda lielā atpūta nesanāca – bija jāairē.
Šis laivojiens sākās ar vairākiem šķēršļiem – atkrita viens no braucējiem, nekādi nevarēja dabūt otru mašīnu, mājas saimnieks upes finišā. Mēs parasti cenšamies atrast kādu māju starta un finiša tuvumā, lai tur atstātu mašīnas. Līdz šim mums bija veicies, gandrīz vienmēr māju saimnieki bija ļoti pretimnākoši un labprāt atļāva mašīnu uz laivošanas dienām atstāt viņu māju tuvumā vai pat sētā. Šoreiz saimnieks bija nejauks. Sagaidīja nelaipni: „Tas jau kļūst par ieradumu... nē nevarētu...” dzīt prom it kā nedzina, bet gaidīja, ka es griezīšos un iešu prom. Bet es teicu, ka mēs tukšā nebraucam, atdevu sagādāto cienastiņu un noparkoju mašīnu saimnieka norādītajā vietā. Lai viņam laba veselība ;)
Abava: par pašu upi biju vīlusies. Straume gandrīz nekāda, skati nav nekādi īpašie (bet man tas netraucē laivot), pretvējā laivu pūš atpakaļ, cilvēku uz upes padaudz (mūs apdzina vairākas kanoe grupas). Krastos diezgan daudz nakšņošanas vietas, kas arī liecina, ka Abava ir populāra laivotāju vidū.
Bet viss galu galā bija labi un laivošana izdevās. Pēc pirmās dienas airējiena un smieklīgajiem kašķiem, nonācām pie Abavas rumbas. Smuka. Pārstūmām laivas un vēl mazliet palaivojām tālāk un atradām naktsvietu (nakšņošanas vietas līdz rumbai ir daudz vairāk, nekā aiz).
Otrajai dienai palika vairs tikai kādi 5km. :) Tos tad svētdien arī godam noslīdējām pa upi. Airi tika cilāti tikai tik vien, lai neieslīdētu krastā. Vēl tik apstājāmies pie Sventes dzirnavu trošu tiltiņa (kas bija tūlīt aiz mūsu nakšņošanas vietas) – pašļūkājām pār upi un iegājām azartā.
Ko atcerēties: EU, Airē!
Laivotāji: Es, Wilx, Amanda, Tīna, Aija, Ziema
Laiciņš tieši kā priekš laivošanas – ne auksts, ne karsts. Saule mūs nelutināja ar savu klātbūtni, mākoņi nemaz nedomāja pazust ne sestdien, ne svētdien, bet bija silts. Vienīgais nepatīkamais – sestdien ik pa brīdim pūta gana spēcīgs pretvējš, līdz ar to nekāda lielā atpūta nesanāca – bija jāairē.
Šis laivojiens sākās ar vairākiem šķēršļiem – atkrita viens no braucējiem, nekādi nevarēja dabūt otru mašīnu, mājas saimnieks upes finišā. Mēs parasti cenšamies atrast kādu māju starta un finiša tuvumā, lai tur atstātu mašīnas. Līdz šim mums bija veicies, gandrīz vienmēr māju saimnieki bija ļoti pretimnākoši un labprāt atļāva mašīnu uz laivošanas dienām atstāt viņu māju tuvumā vai pat sētā. Šoreiz saimnieks bija nejauks. Sagaidīja nelaipni: „Tas jau kļūst par ieradumu... nē nevarētu...” dzīt prom it kā nedzina, bet gaidīja, ka es griezīšos un iešu prom. Bet es teicu, ka mēs tukšā nebraucam, atdevu sagādāto cienastiņu un noparkoju mašīnu saimnieka norādītajā vietā. Lai viņam laba veselība ;)
Abava: par pašu upi biju vīlusies. Straume gandrīz nekāda, skati nav nekādi īpašie (bet man tas netraucē laivot), pretvējā laivu pūš atpakaļ, cilvēku uz upes padaudz (mūs apdzina vairākas kanoe grupas). Krastos diezgan daudz nakšņošanas vietas, kas arī liecina, ka Abava ir populāra laivotāju vidū.
Bet viss galu galā bija labi un laivošana izdevās. Pēc pirmās dienas airējiena un smieklīgajiem kašķiem, nonācām pie Abavas rumbas. Smuka. Pārstūmām laivas un vēl mazliet palaivojām tālāk un atradām naktsvietu (nakšņošanas vietas līdz rumbai ir daudz vairāk, nekā aiz).
Otrajai dienai palika vairs tikai kādi 5km. :) Tos tad svētdien arī godam noslīdējām pa upi. Airi tika cilāti tikai tik vien, lai neieslīdētu krastā. Vēl tik apstājāmies pie Sventes dzirnavu trošu tiltiņa (kas bija tūlīt aiz mūsu nakšņošanas vietas) – pašļūkājām pār upi un iegājām azartā.
Ko atcerēties: EU, Airē!
ceturtdiena, 2009. gada 30. jūlijs
Klaipēda, Eiropeāde 2009
Šķiet, jāsāk ar vārdiem... reiz bija vai tas sākās tai tālajā 2004.gadā :)
Zināju, ka Rīgā būs Eiropeāde un šo pasākumu es negribēju laist garām. Es pieteicos būt par gidu kādai no dalībnieku grupām. Rakstīju iesniegumu un viss notika. Man piešķīra būt gidam kādai čehu grupai Kohutek no Morāvijas reģiona. Divos vārdos – bija jautri. Un toreiz tas beidzās ar manu līdzceļošanu uz Čehiju.
Šogad Eiropeāde notika Klaipēdā, kas ir tikai nieka ~250km braucienā no Jelgavas. Ziņa no čehiem, īss brīdis domāšanas un pagājušo sestdienu un svētdienu es pavadīju Klaipēdā. Super nedēļas nogale. Redzēju pāris grupu koncertus, gājienu, vakara koncertu dalībniekiem un noslēguma koncertu svētdien. Nu jā... un nakts ballīte skolā tautiskā čehu stilā ar čehu dziesmām.
Zināju, ka Rīgā būs Eiropeāde un šo pasākumu es negribēju laist garām. Es pieteicos būt par gidu kādai no dalībnieku grupām. Rakstīju iesniegumu un viss notika. Man piešķīra būt gidam kādai čehu grupai Kohutek no Morāvijas reģiona. Divos vārdos – bija jautri. Un toreiz tas beidzās ar manu līdzceļošanu uz Čehiju.
 |
| Čehi |
ceturtdiena, 2009. gada 16. jūlijs
Salaca
Maršruts: Mazsalaca –> Vīķu tilts (32km)
Laivotāji: Es, Wilx, Amanda, JankS, Modris, Dāvis
11. un 12. jūliju pavadījām laivojot pa Salacu. Laiks – nekad nav tik labi, lai nebūtu vēl labāk un nekad nav tik slikti, lai nebūtu vēl slitkāt. Līdz ar to… laiks bija ok :) – nu … nosacīti.
Sestdien jau 9 no rīta bijām Mazsalacā pie upes. Pēc sagatavošanās darbiem pa lietu sēdāmies laivās un sākām laivot. Un tā mēs pa lietu nolaivojām kādu pusstundu/ stundu. Vēlāk laiks bija tīri jauks. Par sauli sūdzēties gan nevarēja, tā slēpās aiz mākoņiem, bet auksts arī nebija. Ap 6 vakarā atkal sāka līt. Šī lietus beigas tā arī nesagaidīju. Pa lietu uzcēlām teltis, iekurinājām ugunskuru, izvārījām ēst, paēdām, izdzērām aliņu, papļāpājām :) Viss kā nākas + vēl lietus.
Svētdien laiks gan bija jauks – saule sildīja, bet karsts nebija. Tieši laikā.
Pati upe – jauka. Man patika. Straume pieteikoša, lai vairāk slinkotu nekā airētu. Droši varu teikt, ka pusi no laivojiena vienkārši slīdējām pa upi, apcerējām trušu alas un tur mītošos trušus, alni (vai tas tomēr bija briedis?) un ķenkuru ;)))
Skātāmie objekti iekrita laivojiena pirmajā dienā – skaņais kalns, alas, klintis. Wilx jau šeit reiz bija laivojis un parādīja mums Xalas. Tās ir vērts redzēt, vērts tajās ielīst… ielīst tālāk pa šauro eju un vēl tālāk (bet tur es kaut kā nesadūšojos ielīst). Kur tādas Xalas ir? Meklējiet, jābūt. Kaut kur Salacas krastā. Lai šīs alas netiktu makten postītas un bojātas, tās var atrast tikai zinātāji un tie, kas tiešām tās grib atrast. Nekur tās netiek afišētas, arī fotogrāfiju nav.
Otrajā dienā nebija ne alu, ne klinšu. Tikai koki, krūmi, putni, klusums un 4 laivas ar 6 pasažieriem.
Foto: Saniata; Wilx
Laivotāji: Es, Wilx, Amanda, JankS, Modris, Dāvis
11. un 12. jūliju pavadījām laivojot pa Salacu. Laiks – nekad nav tik labi, lai nebūtu vēl labāk un nekad nav tik slikti, lai nebūtu vēl slitkāt. Līdz ar to… laiks bija ok :) – nu … nosacīti.
Sestdien jau 9 no rīta bijām Mazsalacā pie upes. Pēc sagatavošanās darbiem pa lietu sēdāmies laivās un sākām laivot. Un tā mēs pa lietu nolaivojām kādu pusstundu/ stundu. Vēlāk laiks bija tīri jauks. Par sauli sūdzēties gan nevarēja, tā slēpās aiz mākoņiem, bet auksts arī nebija. Ap 6 vakarā atkal sāka līt. Šī lietus beigas tā arī nesagaidīju. Pa lietu uzcēlām teltis, iekurinājām ugunskuru, izvārījām ēst, paēdām, izdzērām aliņu, papļāpājām :) Viss kā nākas + vēl lietus.
Svētdien laiks gan bija jauks – saule sildīja, bet karsts nebija. Tieši laikā.
Pati upe – jauka. Man patika. Straume pieteikoša, lai vairāk slinkotu nekā airētu. Droši varu teikt, ka pusi no laivojiena vienkārši slīdējām pa upi, apcerējām trušu alas un tur mītošos trušus, alni (vai tas tomēr bija briedis?) un ķenkuru ;)))
 |  |  |
| Salacas klintiņas | ||
 |  |  |
| Mantu žāvēšana | Atpūta uz ūdens | Tilts pār Salacu |
Otrajā dienā nebija ne alu, ne klinšu. Tikai koki, krūmi, putni, klusums un 4 laivas ar 6 pasažieriem.
Foto: Saniata; Wilx
otrdiena, 2009. gada 7. jūlijs
Jūnijs = koncerts
Jūnijs sanāca tāds kā deju koncertu maratons ar finišu 2.jūlijā.
7.06 – Rīgas dejotāju svētki Arēnā Rīga „Vedam danci šovakar”
Šis koncerts man ļoti patika. Dejojās viegli un ar lielu patiku. Ja ir vēlme redzēt kādas bildes tad: EasyGet; Foto ziņu aģentūra f64
Arī pa TV rādīja šo koncertu, tomēr ai ai ai, kāda vilšanās - no koncerta izgriezta vesela kaudze deju :(
13.06 – Jumpraviņas jubilejas koncerts Jumpravā
Laika apstākļi mūs īpaši nelutināja – lija lietus. Tomēr, kad bija jādejo mums, lietus vairs nelija, bet peļķes... tās gan bija varenas :). Ballīte - :D:D:D Lietus nelija, muzikanti mācīja ezīti runāt (savējie sapratīs)
19.06 – Teiksmas dižkoncerts Ķīpsalā
Bija tāds koncerts. Nodejojām. Īstais azarts dejot parādījās tikai 2.daļā uz uzvedumu „No tevis kaut kur tālumā”.
Bildes var redzēt iekš www.azarts.lv. Un dažas ieskatam šeit pat
02.07 – deju uzvedums no Sirsniņas sirsniņai Valmierā
Mjā... vot sezonas nobeigums. Atbraucām, izmēģinājām, nodejojām un braucām mājās. Fu... tā gribējās ballīti, bet še tev... un mēs jau nebijām vienīgais kolektīvs, kas tālu braukuši... Valmierai fui ;)
Un tagad – nekādu mēģinājumu.
7.06 – Rīgas dejotāju svētki Arēnā Rīga „Vedam danci šovakar”
Šis koncerts man ļoti patika. Dejojās viegli un ar lielu patiku. Ja ir vēlme redzēt kādas bildes tad: EasyGet; Foto ziņu aģentūra f64
Arī pa TV rādīja šo koncertu, tomēr ai ai ai, kāda vilšanās - no koncerta izgriezta vesela kaudze deju :(
13.06 – Jumpraviņas jubilejas koncerts Jumpravā
Laika apstākļi mūs īpaši nelutināja – lija lietus. Tomēr, kad bija jādejo mums, lietus vairs nelija, bet peļķes... tās gan bija varenas :). Ballīte - :D:D:D Lietus nelija, muzikanti mācīja ezīti runāt (savējie sapratīs)
19.06 – Teiksmas dižkoncerts Ķīpsalā
Bija tāds koncerts. Nodejojām. Īstais azarts dejot parādījās tikai 2.daļā uz uzvedumu „No tevis kaut kur tālumā”.
Bildes var redzēt iekš www.azarts.lv. Un dažas ieskatam šeit pat
 |  |
| Gatves deja | Meitu māte |
 |  |
| Deju svīta "Kas to Rīgu dimdināja" | Uzvedums "No tevis kaut kur tālumā" |
02.07 – deju uzvedums no Sirsniņas sirsniņai Valmierā
Mjā... vot sezonas nobeigums. Atbraucām, izmēģinājām, nodejojām un braucām mājās. Fu... tā gribējās ballīti, bet še tev... un mēs jau nebijām vienīgais kolektīvs, kas tālu braukuši... Valmierai fui ;)
Un tagad – nekādu mēģinājumu.
Abonēt:
Ziņas (Atom)