Pirmo reizi
skatījos TDA Teiksma dižkoncertu no malas. Pirmās emocijas – prieks, ka esmu
Ķīpsalā, ka redzu nu jau izbijušos „cīņu” biedrus, ka varam pasmaidīt viens otram,
aprunāties, pasmieties, ka varu iesiet kādu banti, piespraust saktiņu, pielīmēt
skropstas... esmu savējā :)
Mans pirmais
jautājums jau kā skatītājam bija – vai mēs, Teiksma, vienmēr koncerta sākumu
tik ļoti kavējām. Laikam jau nē, jo šoreiz, kā vēlāk uzzināju, bija kāds ČP,
bet tas lai paliek teiksmiešu ziņā.
Koncertu
noskatījos ar smaidu sejā. Man ļoti patika Teiksmas studija un viņas sniegums.
Malači, ne velti viņi pēc skates rezultātiem B grupā ir pirmie Latvijā.
Teiksmas bērniņi fantastiski, bet bērni uz skatuves vienmēr ir fantastiski.
Teiksmas vidējie – uz viņiem varu daļēji skatīties tikai ar smaidu, jo te jau
iezogas vērtējums par deju svētku repertuāra dejām (kā nekā pati dejoju
vidējos). Savukārt Ērgļa „Vai domāju, vai cerēji” ir super jautra deja. Īsts
teātris uz skatuves. Un jā... tas ir Teiksmas un Ērgļa gars un spars.
Nu un tad jau Teiksmas
pamatsastāvs. Vēl joprojām gribas teikt – manējie :) neesmu redzējusi labāku
izpildījumu „Sasatiku puisīti” par Teiksmas. No malas laikam nebiju lāga
redzējusi, bet ļoti patika „Medņevietis”. Nu jā... „Kungi mani karā sūta”,
ehhhh... šo deju laikam paspēju nodejot tik pāris koncertos, par šo gan man
bija tā mazliet žēl, ka tik maz esmu to dejojusi un turpmāk redzēšu tikai citu
izpildījumā. Bet tas tik tā, lai būtu beidzot arī par ko pažēloties ;)
Tas, ko varu vēl
pateikt pēc šī koncerta – Teiksmieši tiešām izliek sevi visu uz skatuves,
prieks skatīties.
Gaidu nākamos
koncertus!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru