Alpi vasarā

Šīs vasaras un tālāko atvaļinājuma braucienu plāni mainījās ik pa brīdim. Domas un ieceres bija dažādas, bet... ar laiku viss kļūst skaidrs un kāds plāns tiek pieņemts par galēju un nemainīgu. Šī vasaras atvaļinājums – Alpi. Tiesa gan tas bija jau jūnija beigās jūlija sākumā, bet tik un tā, tas bija labs ;)

Īsumā:
Cikos rīt ceļamies? – Kā parasti :)
Vieglas pēcpusdienas pastaigas, apetīti rosinošs kāpiens
Mans spieķītis – šoreiz priežu koka
Mana brauciena dziesma – lejā pie upītes, aug zilas puķītes.
Mana upe – Durance
Saldumiņš vajadzīgs katrā ēdienreizē
Atpakaļ ceļš – bez korķiem nu nekādi nedrīkst, vedam uz Latviju negaisu.

Braucienā devāmies četratā un diezgan ekskluzīvi – ar divām mašīnām. Iemesls: lai visi varētu laivot un nevienam nevajadzētu sēdēt krastā un pārdzīt mašīnu no starta uz finišu.

Kā jau ierasts braucienā paredzētas 2 izklaides – upes un kalnu pastaigas.

Isar (Vācija): Jau trešajā brauciena dienā laivojām. Upe Isar. Patīkams laivojiens, mierīgs. Tikai viena lielāka krāce, pie kuras pastājāmies, lai nolemtu braukt vai nē.
Neushwinshtein pils (Vācija): Lēna pastaiga pa pils apkārtni, vēlāk ekskursija pa pili. Skaista un laikam tiešām pasakaina pils.
Lech (Austrija): Straujāka nekā Isar. Gandrīz visu laiku vilnīši, finišā vienā mucā piesmēlu puslaivu ar ūdeni :). Vakarā pastaigājām pa vietējo apkārtni, ciemu. Namiņi kopti, lauki arī. Viss perfekti sakārtots. Namiņiem ziedi, slēģi, viss tīrs un sakārtots. Ceļš tik brīžam tāds dīvains ;)... ir ir un te hop māja uz ceļa un braukšanai atlikusi vairs tikai viena josla
Vorderrhein (Šveice): It kā 2+ kategorija, bet krāces gana niknas. Vienā Jānis peldēja. Jānis esot kā korķis no pudeles no laivas izlecis. Es to neredzēju, jo dikti cītīgi airējos pa krāci un jāsaka gana veiksmīgi, tik vien kā piesmēlu laivu pilnu ar ūdeni, bet tas jau normāli. Upes apkārtne ir ļoti skaista, daļu laivojiena tā tek caur kanjonam.

Vakarā pēc Vorderrein laivošanas un vakariņām devāmies pastaigā, bija doma aiziet līdz tuvējam ezeriņam ar dzidru, dzidru ūdeni un saliņām, kā arī līdz kanjonam, pa kuru dienā laivojām. Nu ko lai saka... skaisti – meža takas, koki, ziedi, kalni, namiņi un apstrādāti lauki, ezers, kanjons, upe.
Mazā Šveice (Šveice): Ir vērts redzēt, viss tik mazs, tik feins un tik forši saveidots. Mazas pilis, lauku sētas, baznīcas, vilcieniņi, kalni, kuģīši.
Durance (Francija), 2.kategorija: sākuma posms labs – krāces, slalomiņš, pa kādai muciņai. Beigu posms – upe plata, daudz līkumu, diezgan spēcīgs pretvējš, bet straume laba, līdz ar to arī laivas tīri labi nes uz priekšu. Pašās beigās tīri feinas krāces – posms, kur kajakeri trenējas. Visi izbraucām šo bez problēmām. Jānis teica, ka es esot tās krāces mierīgi un filigrāni izairējusi. Katra brauciens it gan nofočēts, gan nofilmēts.

Pēc Durances laivojiena sekoja vakara pastaiga :) Doma bija aizstaigāt līdz ciemam Dormillouse. Gluži līdz ciemam mēs neizgājām, bet līdz tā pirmajiem namiņiem gan. Pa ceļam ievērtējām vairākus ūdenskritumus, kā arī izveidojām dabas vērotāju pulciņu. Šīs pastaigas laikā tika safotografēti daudz un dažādi ziedi un kukaiņi.
Guila un Lover Durance (Francija) (3- kategorija ar 3 un 3+ elementiem): Guila - diezgan īs gabals, bet labs, ar diezgan labam krācēm. Guila ietecēja Durancē, mazliet gabals no iepriekšējās dienas finiša posma un tad jau tālāk laivojiens pa tīri labām krācēm.

Pirmajā dienā, kad apbraukājām upes, bijām piebraukuši pie Durnaces 3+ krāces: Rabioux. Pirmā doma bija, ka šeit laivas jānes apkārt vai arī jābeidz te laivot. Tomēr... aizbrauc viens rafts, vēl viens, vēl viens un jo ilgāk skatos uz krāci, jo rodas lielāka vēlme to nobraukt. Tā nu arī bija. Atlaivojām līdz šai krācei, aizgājām apskatīties un pa vienam braucām. Viss ir nofilmēts. Un te nu bija mana kārta peldēt. Sajūtas? Bailes un ļoooti liels satraukums bija pirms sēšanās laivā. Bet viss risinājās apmēram tā:
...Tuvojos krācei, redzu, krastā no kāda bariņa viens vīrs rāda uz mani ar roku...
...Iebraucu krācē, mani pasit uz augšu, sagriež pa kreisi...
...Esmu ūdenī un saprotu, ka jāpeld, jātur aris un laiva...
...Tieku pie gaisa, bet elpu ievilkt tā kārtīgi nevar, tik saraustīti, īsi kampieni...
...Līdz "burkānam" netieku, jāpeld krastā pašai...
...Kaut kad laivu esmu palaidusi vaļā un pagriezusi airi pa straumei, peldu cik ātri spēju uz krastu, jo pēc 400m ir krauja...
...Viena brīdī doma prātā: "Jēeeee... glābšanas veste dara savu darbu"
...Rezultātā laiva aizpeldēja, Jānis laivoja pakaļ, es izpeldēju, sēdāmies Alda laivā un ķērām Jāni rokā.


La pai de sucre jeb Col Agnel (Francijas – Itālijas robeža) – virsotne, kurā uzrāpāmies. Un laikam tiešām jāsaka uzrāpāmies, jo kāpiens bija gana stāvs, kā arī lejā brīžam nācās šļūkt, ne kāpt. Jau lejā esot Jānis tik noteica: „Ja būtu zinājis, ka tur ir tik stāvs, nebūtu gājis”
Ubaye (Francija) bija šī brauciena noslēdzošā upe. Nu dikti gribējās ko mierīgu, bet kas tev deva – sākuma posms straujš un krāčains un mucas arī daudz. Vismaz puse no mucām bija manējās ;) Labi, ka neapmetos, bet veiksmīgi nostūrēju. Ik pa brīdim tik jāstājas malā un ūdens no laivas jālej laukā. Beigu posms gan mierīgs un feins. Varēja arī atpūsties.

Vēlaties redzēt ledāju kalnos vasaras vidū? To var :) Arī līdz tādam mēs aizstaigājām. Saucas Glacier d'Arsine. Biju domājusi, ka šamais būs iespaidīgāks, bet nu...
Verdonas kanjonsir viens no lielākajiem Eiropā. Skaists. Pastaigājām pa taku no Point Sublime līdz Belvédère de la Maline. Brīžam interesanti – garas alas, garas kāpnes, drošības stieples, pauzes ar kāju dzesēšanu vai peldei upē, apetīti rosinošs kāpiens finālā.

Un tas arī viss šim braucienam. Jāgaida nākamais.

Vēl par braucienu var palasīt Wilx rakstīto iekš www.azarts.lv Kā arī apskatīt viņa bildētās fočenes

Foto: Saniata; Wilx