pirmdiena, 2010. gada 26. aprīlis

Jaunībai 65

Vai zināt, kā tas ir dejot no visas sirds, ar pilnu atdevi un ar lielu prieku un sajūsmu? Es zinu - tas ir SUPER. Uz īpašas emociju stīgas pagāja viss TDA Jaunība 65 gadu jubilejas koncerts.
Mūsu pirmā tikšanās jau bija janvāra beigās. Cik labi bija atkal satikt vecos dejotājus, ar kuriem ir pavadīts kopā tik daudz laba laika – koncerti, ballītes, pirtis, deju svētki, studentu dziesmas un tosti, kāzas un ķekatas...
Šo sestdien koncerts. Ehhh... es vēl joprojām smaidu. Gāju uz darbu un smaidīju. Garāmgājēji droši vien domāja, ka tā gan ir traka – pirmdienas rītā smaidīt. Bet kā, lai nesmaida?

Koncerta pirmajā daļā dejoja tagadējā Jaunība. Bet otrā daļa bija mūsējā, pārsvarā veco dejotāju. Iedomājieties 6 sastāvi, katrai desmitgadei savs – sākot no 60to gadu dejotājiem līdz tagadējiem.
Tā kā man ļoti patīk dejot un pamanos ielīst ļoti daudz kur, tad man „gadījās” dejot 4 dejas. Un protams, protams, katrai dejai savs tērps. Sen nebiju tādos tempos pārģērbusies. Otrās daļas pirmā deja „Kam ir gaiss” – mugurā gandrīz pilns tautiskais tērps. 3 dejas starpā un aiziet „Zēns paņēma līgaviņu” – te no tautiņtērpa ne vēsts – bikses, tops, citas zeķes, mati ar bik jāpārtaisa. Nu tad – viss nost un nākamais atkal virsū un aiziet atkal uz skatuvi. Super, super.

Kopā mūsu ir daudz - pāri par 100
A pēc koncerta... balle ar koncertu dejo ar Jaunības zvaigzni. Vadītāji un žūrija visai Latvijai jau zināmie Jaunības 80 gadu dejotāji – Jana Duļevska un es teiktu ... Krauze. Žūrijā – Ponomarjovs , Šmite, Kivlenieks, Ufo. Visi priekšnesumi tika vērtēti – bija sulīgi steiki, izvirtīga gatve, muguras, muguras, pirkstgali un pēdas, žūrijas uzpirkšana, mans brīnās, malači, malači utt. utjp.

Pēdējie ballētāji no Jelgavas kultūras nama izgāja ap pussešiem rītā. Nu ko lai saka – tuss kā vecajos labajos laikos.


Tiekamies Jaunības 70 gadu jubilejā pēc 5 gadiem!

Foto: Wilx

svētdiena, 2010. gada 11. aprīlis

Laivošanas sezona turpinās – Lielā Jugla un Ogre, 11.04.2010

Kamēr ūdens upēs ir, tikmēr jālaivo. Vakar kārta bija Lielajai Juglai un Ogrei.
Lielā JuglaOgre
Lielā Jugla – Gana ok gabals, gandrīz visu laiku vilnīši, mierīgu ūdeņu laikam pat nebija. Labs mirklis pie Lielās Juglas lustūža. Brauciens īss, apmēram 4km, tik kāda stunda vai pusotra, bet bija labi.

Kā jau zināms, šogad visas upes pārplūst un pamatīgi. Laivojot pa L.Juglu varēja redzēt, cik tad augsts tas ūdens bijis. Tagad tas jau nokrities pa kādiem 2-3m, bet koki un žogi pilni ar ūdens sanestām zālēm/ Skati iespaidīgi.
Lielās Juglas lustūzis Plūdu sekas
Ogre
– Laikam jau pavasara laivošanas noslēguma upe. Sākums ļoti mierīgs. Pa upi slīdējām mierīgi un nesteidzoties, pat īpaši neairējot. Brāžu krāces – nu dikti feinas. Liels šūpošanās un spēlēšanās gabals. Gana daudz labu muciņu, kurās pasēdēt (man gan tas izdevās retu reizi).
Akmeņupīte netika laista garāmVardīt, vardīt! Cik silts ūdens? ;)
Aizbergi Ogres krastos
Vēl vienu izklaidi pie Ogres var pieskaitīt piebraukšanu un izbraukšanu no finiša. Nobraukt ar savu mašīnīti nebija problēmu, bet uzbraukt atpakaļ :(... bija problēma. Kalna pusceļā es nepaliku, bet nu vienu brīdi likās, ka mašīnai kaut kas no apakšas tok būs norauts. Bet nu... it kā viss ok, mašīna brauc. Tikai nabadzīte gauži netīra, bet tas jau ir viegli labojams.

Foto:Wilx

ceturtdiena, 2010. gada 8. aprīlis

Amata, 05.04.2010

Pēc 2.aprīļa ziņām par notikumiem Amatā (Egle pār upi, daudz overu, kaudze pazaudēta inventāra), uz Amatu braucu ar trīcošu sirdi.

Kā jau ierasts, visi satikāmies pie šosejas tilta, apskatījāmies līmeni un devāmies uz starta vietu – šoreiz tas bija Amatas ciemā pie dzelzceļa tilta, kur no dzelzceļa tik ceļš vien palicis.
Kaut kur sākumposmāpie Billes aizsprosta

Kopumā brauciens ļoti labs, nekā traka, ūdens līmenis krietni krities kopš piektdienas, kad mēs braucām pa Vesetu (172cm). Man ļoti patikās Billes aizsprosta izbrauciens un krācītes pie Zvārtes ieža. Super.

Kad jau laiva bija krastā, jau gribējās teikt, ka šis ir bijis veiksmīgs brauciens – ne overi, ne kokos iebraukts, ne laivas plēstas. Bet kur nu... finišā skatos, Modris ļoti ātri kaut kur skrien: „Modri, kur tu tā skrien? :)”. Izrādās, jau nesot laivu no upes, kā nu gadījies, kā ne, mantu maiss ir izkritis no laivas un aizpeldējis pa upi. Skrienot Modris nepanāca. Nu ko tad... JankS un Modris sēdās laivā un devās tālāk pa upi pēc mantu maisa. Pēc varbūt stundas Mantu maiss bija rokā un laivotāji atgriezušies.
Elge, pie kuras piektdien daudzi tika vilkti ārāVēl ir ledus
Foto: Wilx

sestdiena, 2010. gada 3. aprīlis

Veseta, 02.04.2010

Vakar laivošanas sezonas atklāšana. Pirmā upe – Veseta, no Vietalvas dzirnavām līdz mājām Mailes.

Šī pavasara plūdi manī ir iedzinuši pamatīgas bailes un uz upi man vēl negribējās braukt. Laiks ārā arī vēl auksts, saules nav, sola lietu. Bet apziņa, ka lielais ūdens var ātri pazust un laivošana izpalikt, lika man saņemties un doties uz Vesetu.
Tālākais kociņš tika pazāģētsSākuma posmsSākuma posma finišs

Priekš pirmās dienas ar nobraukto posmu man bija gana. Pirmie metri pie dzirnavām tika braukti vairākas reizes, JankS un Wilx brauca pa kādām 5 reizēm katrs, es saņēmos tik uz 2 nobraucieniem - bailes un apziņa, ka man spēka nav gana daudz un stūrēšanai vēl lāga neesmu piešāvusies, ņēma virsroku.
Tālākie 5km arī nebija nekāda joka lieta ;) Ūdens līmenis ir augsts, straume liela, ir vairāki sagāzušies koki. Lai vai kā... brauciens veiksmīgs un gatavojamies nākamajam nobraucienam pa Amatu šo pirmdien.

Foto:Wilx; Vairāk foto; Video